Agnese Ritene: Saule un āda

Saule ir galvenais – dabiskais – enerģijas avots uz Zemes, un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju. Saules īslaicīga iedarbība uz ādu ir nepieciešama, tomēr ilgstoša atrašanās saules staros var radīt ādas bojājumu – apdegumu.

Platuma grādos, kur atrodas Latvija, dzīvojošajiem cilvēkiem ir lemts piedzīvot četrus dažādus gadalaikus. Gada sezonas mūs ietekmē gan fizikāli (vasarā jūtam siltumu, ziemā aukstumu utt.), gan arī emocionāli – vasaras laikā ir vairāk saules un garas dienas, kas liek justies priecīgākiem, bet ilgā tumšā sezona var nospiedoši ietekmēt arī pašsajūtu. Tik svarīga mums ir Saules sistēmas lielākā zvaigzne – Saule, bez kuras starojuma un enerģijas nebūtu iespējama dzīvība uz Zemes. Saules enerģijas ietekmē augos norit fotosintēzes process, kas ļauj tiem ražot skābekli, savukārt cilvēkam saules īslaicīga iedarbība uz ādu ir nepieciešama, tomēr ilgstoša atrašanās saules staros var radīt ādas bojājumu – apdegumu.

Kā iedarbojas saules stari

Par ultravioleto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100–400 nm (1 nanometrs ir 10–9 metri).

UVA – 315–400 nm

UVB – 280–315 nm

UVC – 100–280 nm

Saules radiācijai ejot cauri atmosfērai, visu UVC radiāciju un 99% no UVB radiācijas absorbē ozona slānis, ūdens tvaiki, skābeklis un oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā. Tāpēc uz Zemes nonāk UVA radiācija (95%) un neliela daļa UVB radiācijas (5%). UVB stari absorbējas ādas virsējā jeb epidermas slānī, bet UVA stari ir krietni kaitīgāki, jo iekļūst ādas dziļākajos jeb dermas slāņos.

Globālais ultravioletas radiācijas indekss (UVI) raksturo Saules ultravioletās radiācijas līmeni uz Zemes virsmas. Latvijā UV radiācijas mērījumi tiek veikti tikai vienā novērojumu stacijā – Rucavā. Vasaras karstajās dienās noderīgi ir ieklausīties ziņās sniegtajai informācijā, kāds radiācijas līmenis (no 1. līdz 11. līmenim jeb zems, vidējs, augsts, ļoti augsts, ekstremāls) ir gaidāms un kādi ir brīdinājumi, lai uzturēšanās saulē nenodarītu kaitējumu veselībai.

Pēc būtības mūsu tik ļoti vēlamais ādas iedegums ir ādas dabiskā aizsargreakcija pret UV starojumu. UV starojuma ietekmē melanocīti sāk ražot pigmentu melanīnu, kas rada ādas brūno toni. Jo vairāk cilvēks sauļojas, jo vairāk āda cenšas pasargāties un kļūst tumšāka. Iedegums nav veselas ādas pazīme, bet gan saules staru izraisīta bojājuma sekas, no kura āda cenšas izsargāties, izstrādājot melanīnu.

Ādas tipi un saules aizsargkrēma izvēle

Ādai ir dabiska aizsardzības spēja pret saules staru iedarbību – dabiskais aizsargfiltrs. Šī dabiskā aizsardzības spēja ir atkarīga no ādas fototipa, kas nosaka spēju iegūt iedegumu (dabisko aizsardzību) un novērst ultravioleto staru izraisītu bojājumu. Tiek izdalīti seši fototipi (skat. tabulu), no tiem pirmais ir visgaišākais ādas tips, kuram nepieciešama ļoti rūpīga aizsardzība no saules stariem ar visaugstāko SPF filtru, līdz pat sestajam tipam, pie kura pieder cilvēki ar dabiski melnīgsnēju ādu. Arī 6. tipa ādas tipa gadījumā nepieciešams ādu aizsargāt pret UVS, tomēr var izvēlēties krēmu ar mazāku aizsargfiltru.

Kas ir SPF

SPF (angļu val. Sun Protective Factor) ir saules aizsardzības efektivitātes mērvienība, kas norāda uz aizsardzības pakāpi pret saules apdegumiem.

Cilvēki jau izsenis aizsargāja ādu no intensīviem saules stariem, izmantojot apģērbu, cepures, saulessargus. Turklāt daudzās valstīs bāla sejas un ķermeņa āda bija aristokrātijas pazīme, bet iedegums pēc būtības bija vienkāršā darba cilvēka pazīme.

Par mūsdienu saules aizsargkrēma izgudrošanas gadu uzskata 1944. gadu, kad farmaceits Bendžamins Grīns 2. pasaules kara laikā radīja aizsargvielu karavīru ādas aizsardzībai, jo bija novērojis, ka karalaukā daudzi karavīri cieš no saules apdegumiem. Jāteic gan, ka viņa radītajam aizsarglīdzeklim nebūt nebija tik patīkama smarža un konsistence kā mūsdienu krēmiem.

Saules aizsargkrēma funkcijas – tas absorbē vai adsorbē UV starojuma enerģiju, tādā veidā aizsargājot ādu un matus no saules staru negatīvās ietekmes, kā arī profilaktiski novēršot ādas pigmentāciju un priekšlaicīgu novecošanos.

Saules aizsargkrēmi var būt ķīmiskie, kas absorbē UV starojumu – uzsūc un neitralizē saules starus, pārvēršot enerģiju siltumā, un fizikālie – neorganiskie filtri, kuri UV starus adsorbē – izkliedē un atstaro. Pēdējie ir drošākie lietošanai bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu, jo tie ir arī vissenākie un pietiekami pārbaudīti. Populārākais ir ZnO 2–7% krēms, kā arī titāna oksīds, kas aizsargā no UVA un UVB stariem.

Eiropas Savienības kosmētiskajos saules aizsarglīdzekļos ir atļautas 27 vielas, kuras pasargā no saules starojuma. ES likumdošana nosaka, ka visiem sauļošanās krēmiem jābūt ar UVA un UVB filtriem, un SPF krēmus iedala pēc aizsardzības pakāpes:

• zema – SPF 6–10;
• vidēja – SPF 15–25;
• augsta – SPF 30–50;
• ļoti augsta aizsardzība – SPF 50+.

Jo gaišāka āda, jo lielāks SPF skaitlis jāizvēlas. Sākot sauļošanos, jālieto krēms ar lielāku SPF (50), bet iesauļotai, brūnai ādai SPF skaitlis var būt mazāks (25–30). Ikdienā būtu jālieto krēmi vai fluīdi ar SPF 10 vai 15.

Ja plāno uzturēties ārā ilgāk par 20 minūtēm vai sākot sauļošanās sezonu, jāizmanto krēms ar vismaz SPF 30, ļoti gaišai ādai – krēms ar SPF 50. Sauļošanās krēms jāatjauno uz ādas ik pa 2–3 stundām un noteikti pēc katras peldes ūdenī. Ja tiek lietots aizsargkrēms ar SPF 50, tad to var atjaunot retāk nekā krēmu ar mazāku SPF faktoru.

Ja ir bijušas dermatoloģiskas un kosmētiskas procedūras – lāzerprocedūra, pīlings, dermabrāzija, tad ikdienā jālieto aizsargkrēms ar SPF 50 līdz pat 6 mēnešus ilgi.

Kad esam noskaidrojuši, kāds būtu ādai piemērotākais SPF, otra būtiskā lieta ir ādai piemērota produkta konsistences izvēlē. Saules aizsargkrēmu ražotāji, manuprāt, ir padomājuši par visiem ādas tipiem, tāpēc galvenais ir vaicāt aptiekā speciālistam par piemērotāko:

• kombinētai/normālai – krēms, gels, fluīds, pieniņš;
• sausai – krēms ar mitrinošu, barojošu darbību;
• taukainai – gels, losjons, pieniņš;
• jutīgai – pieniņš, losjons, gels;
• nobriedušai – krēms, gels, losjons, ikdienai ar SPF 15.

Ko darīt, ja ir saules apdegums

Daudzviet parādās informācija, ka nepieciešams sauļoties bez saules aizsargkrēma, lai organismā rastos D vitamīns. Tiešām tā ir, ka saules aizsargkrēms, bloķējot UV starojumu, traucē arī D vitamīna sintēzi. Tomēr būtiski ir pareizi un droši sauļoties. Bez aizsargkrēma saulē varam uzturēties 5–20 min, kas atkarīgs no mūsu ādas fototipa. Ja saules peldēm ilgstoši pakļauj neaizsargātu ādu, tad noteikti parādīsies saules staru izraisīts ādas apdegums. Ja āda ir apsārtusi un niez, bet nav pūslīšu, ir iegūts 1. pakāpes apdegums, bet, ja veidojas pūslīši, – 2. pakāpes apdegums.

Saules staru ietekmē rodas apsārtums, nieze un dedzināšana, pigmenta traipu veidošanās, sausa āda, polimorfi gaismas izsitumi, gaismas inducēta medikamentu reakcija, ādas trauslums un pūšļi, solāriju traipi, jauni netipiski melanocītu veidojumi, redzes traucējumi un, pats galvenais, – pieaug ādas vēža risks.

Ja tomēr ir sanācis iedzīvoties saules apdegumā, tad jārīkojas steidzami:

• uz 15 minūtēm var ieiet vēsā dušā vai vannā;
• uz ādas var uzklāt B5 vitamīnu vai dekspantenolu saturošus vieglus līdzekļus – putas vai emulsiju (Panthenol aerosolu, Bepanthen krēmu);
• nākamajās dienās ieteicams lietot dekspantenolu saturošus krēmus.

Ja saulē stipri apdegusi lielākā daļa ķermeņa, labāk meklēt mediķu palīdzību.

Nekādā gadījumā nedrīkst lietot:

• tinktūras, kas satur spirtu, jo spirts papildus kairinās jau tā apdegušo ādu;
• treknu krējumu, eļļu, sviestu un arī treknu krēmu uz saulē sakairinātas ādas, jo šie taukiem bagātie produkti aizsprosto ādas poras un neļauj tai pašatvēsināties;
• medus preparātus, jo tie var izraisīt alerģiju;
• ledus gabaliņus, jo tā papildus var iegūt apsaldējumu;
• ķermeņa skrubi laikā, kad atdalās ādas virskārta.

Par drošu sauļošanos

Mūsdienās mums ir visas iespējas lietot dažādu veidu līdzekļus, lai uzturēšanās saulē būtu patīkama un droša. Tāpēc pret savu un savu bērnu veselību jāizturas ļoti nopietni.

Vēl tikai daži ieteikumi:

• izvairieties no sauļošanās laikā no plkst. 11 līdz 16;
• sauļošanās krēms jāuzklāj 15–20 min pirms saules peldes;
• sauļošanās krēmu atkārtoti uzklāj ik pēc 2–4 stundām;
• valkājiet saulesbrilles;
• pirms sauļošanās nelietojiet smaržvielas saturošus līdzekļus;
• izvēlieties saules aizsargkrēmu no aptiekas kosmētikas klāsta, jo tā ir dermatoloģiski testēta un hipoalerģiska;
• vienmēr lietojiet saules aizsargkrēmu un izvēlieties aizsargkrēmu ar SPF indeksu, kas ir lielāks par 20 un atbilst jūsu ādas fototipam;
• pēc peldēšanās vienmēr noslaukieties un atkārtoti uzklājiet krēmu;
• ļoti bieži dzeriet ūdeni;
• aizsargājiet ādu no saules pat mākoņainā laikā.

Agnese Ritene

Farmaceite

Centra aptiekas Tukumā vadītāja

Elizabetes ielā 8 Tukumā

Tālr. 22009187, http://www.manaaptieka.lv

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!