Agnese Ritene: Bezrecepšu zāles un uztura bagātinātāji
Kā atšķirt, kas ir kas?
SKDS veiktajā pētījumā ““Mana aptieka” un “Apotheka” Veselības indekss 2023” konstatēts, ka 65% aptaujāto pēdējā gada laikā lietojuši uztura bagātinātājus, no kuriem populārākie ir D vitamīns, magnijs un Omega 3 taukskābes saturošie produkti. Vienlaikus konstatēts, ka tikai 50 % aptaujāto lietojuši visas ārsta izrakstītās zāles tā, kā ārsts norādījis. Aptieku un veikalu, kā arī interneta portālu virtuālie plaukti ir piepildīti ar dažādiem piedāvājumiem iegādāties produktus veselības uzlabošanai. Dažādās sociālo tiklu vietnēs uztura bagātinātājus reklamē sabiedrībā populāri cilvēki, influenceri un citi. Klients šajā piedāvājumu klāstā var pamatīgi apjukt. Turklāt dažkārt produktu ārējais izskatās ir līdzīgs, tomēr tie var būt dažādu kategoriju, tiem ir būtiskas atšķirības un atšķiras arī to lietošanas rezultātā sasniedzamais mērķis, efektivitāte, drošums un cits. Kopējais ir tas, ka visiem produktiem, lai tos izplatītu Latvijā, jābūt reģistrētiem:
1. bezrecepšu zāles ir reģistrētas Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrā (https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/lv);
2. medicīnas ierīces reģistrētas Zāļu valsts aģentūras medicīnas ierīču reģistrā LATMED (https://latmed.zva.gov.lv/public/main.aspx);
3. uztura bagātinātāji reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā (https://registri.pvd.gov.lv/ub);
Lai varētu vieglāk atšķirt, kas ir zāles, kas ir medicīnas ierīces un kas ir uztura bagātinātāji, iedziļināsimies to atšķirībās.
Zāles - jebkura viela vai vielu salikums ar nepieciešamajām īpašībām, kas vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi. Pareizi lietotas, bezrecepšu zāles nerada tiešus vai netiešus draudus pacienta veselībai un ir nopērkamas aptiekā bez receptes, konsultējoties ar farmaceitu/farmaceita asistentu, tamdēļ aptiekas tirdzniecības telpā tās vienmēr novietotas klientam nepieejamā vietā. Uz bezrecepšu zāļu iepakojuma vienmēr norādīts – “Bezrecepšu zāles”.
Medicīnas ierīces – instrumenti, aparāti, ierīces, programmatūra, materiāli vai citi priekšmeti, ko ražotājs paredzējis izmantošanai diagnostikas un/vai ārstniecības nolūkā (piemēram, sterili, ārstnieciski pārsēji, asinsspiediena mērītāji, ķermeņa temperatūras mērītāji, arī daži inhalāciju šķīdumi, deguna aerosoli un cits). Uz medicīnas ierīces lieto CE (Conformité Européenne) marķējumu, kas norāda, ka medicīnas ierīce atbilst attiecināmajām prasībām.
Uztura bagātinātāji – pēc sastāva ir pārtikas produkti ikdienas uztura papildināšanai, kas ir koncentrētas uzturvielas vai citas vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi. Tie nenovērš saslimšanu, neārstē un neizārstē slimības, bet palīdz uzņemt cilvēka organismā trūkstošās uzturvielas – vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes un citu. Uz iepakojums vienmēr ir norāde – “Uztura bagātinātājs” un obligātie brīdinājumi.
Uztura bagātinātājus bieži jauc ar medikamentiem ārējā izskata un fasējuma lielās līdzības dēļ. Tāpēc uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst norādīt, ka uztura bagātinātājs novērš, ārstē vai izārstē slimības. Tāpat obligāta ir norāde, ka uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Uztura bagātinātāji ir brīvi nopērkami aptieku un veikalu tirdzniecības telpu pašapkalpošanās zonā.
Kas jāievēro pirms uztura bagātinātāju iegādes un lietošanas uzsākšanas
Arī uztura bagātinātājus iespējams pārdozēt, kas var radīt negatīvu ietekmi uz veselību. Tādēļ svarīgi, lai cilvēks uztura bagātinātājus lietotu atbilstoši ražotāja sniegtajām lietošanas pamācībām un ņemtu vērā ārsta vai farmaceita ieteikumus, kā arī informāciju par to lietošanu, ietekmi, savstarpējo mijiedarbību ar pārtikas produktiem vai uztura bagātinātājiem, vai zālēm. Ņemot vērā, ka uztura bagātinātāju klāsts ir plašs un tos var iegādāties ne tikai aptiekā, bet arī dažādos Latvijā un ārvalstīs reģistrētos interneta veikalos, būtiski konsultēties ar speciālistu par konkrētā produkta iegādi – vai tā lietošana būs jēgpilna, vai tas būs piemērots jūsu gadījumā, vai deva ir piemērota, vai tas sader kopā ar lietotajām zālēm. Ja uztura bagātinātājus iegādājas interneta veikalos, īpaša uzmanība jāpievērš informācijai, vai konkrētais uztura bagātinātājs ir iekļauts Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā. Ja uztura bagātinātāju neatrodat reģistrā, tad, iespējams, produkts var saturēt vielas, kas nav drošas patērētājam un Eiropas Savienībā nemaz nav atļautas, jo rada risku patērētāja veselībai. Nekādā gadījumā nevajag paļauties tikai uz reklāmu vai kāda “kaimiņa” ieteikumu.
Vienmēr ievērojiet:
1. ja jums ir kādas veselības problēmas, neuzsāciet pašārstēšanos, bet konsultējieties par to risinājumiem ar ārstu vai farmaceitu;
2. vienmēr lietojiet ārsta izrakstītās zāles nozīmētajā devā, lietošanas biežumā un ilgumā. Ja novērojat kādas zāļu lietošanas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par tālāko rīcību, jo, iespējams, tikai nepieciešams koriģēt zāļu lietošanas veidu;
3. ja ir kāds iemesls, kāpēc vēlaties pārtraukt zāļu lietošanu, par to pastāstiet ārstam vai farmaceitam. Kopējā sarunā speciālistam būs iespējams izvērtēt pacienta iemeslus un saprast, kā atbilstošo situāciju varētu risināt;
4. lietojiet bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu;
5. vienmēr izpētiet uztura bagātinātāja sastāvu. Iespējams, jau lietojat kādus produktus, kuru sastāvs ir līdzīgs. Piemēram, pacients jau lieto ārsta izrakstītu D vitamīnu, līdz ar to nav nepieciešams papildus uzņemt D vitamīnu uztura bagātinātāja formā;
6. vienmēr lietojiet uztura bagātinātāju devā, ko norādījis ražotājs vai kādu ieteicis ārsts vai farmaceits;
7. novērtējiet uztura bagātinātāja cenu pret attiecīgo jēgpilno devu un iepakojuma lielumu. Nepārmaksājiet!
Foto: Shutterstock.com
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada marta numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
