Agnese Ritene: Bērnu veselība ziemas sezonā

Manuprāt, esam laimīgi, jo varam izbaudīt visus četrus gadalaikus – ziemu, pavasari, vasaru un rudeni. Katrai sezonai raksturīgi savi laikapstākļi, nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra. Mūsu uzdevums ir rast piemērotāko veidu kā izbaudīt konkrēto sezonu. Ziemas sezona lielākoties sākas  ar dažādām saaukstēšanās saslimšanām kā pieaugušajiem, tā bērniem. Tas saistās ar palielinātu vīrusu izplatību, tomēr iespēja saslimt ar saaukstēšanos ir arī gada siltajos mēnešos.

Statistikas dati liecina, ka gada griezumā var būt pat vairākas augšējo elpošanas ceļu saslimšanas epizodes -  pieaugušajiem divas līdz četras  reizes gadā un bērniem sešas līdz astoņas reizes gadā. Vīrusa infekcijas  no saslimuša uz veselu cilvēku izplatās pilienu veidā, – klepojot, šķaudot, runājot. Šķaudīšana un klepošana rokas elkonī, roku bieža mazgāšana vai dezinficēšana, arī masku pareiza lietošana būtiski samazina infekcijas izplatību.  Svarīgi vēl maziem bērnam mācīt, kāpēc jāmazgā rokas, ar savu piemēru rādīt, kā to tehniski pareizi izdarīt un skaidrot, kāpēc roku mazgāšana ir būtiska. Bērnam pieaugot,  padziļināti jāskaidro, ka uz netīrām rokām ir mikroorganismi, kas var izraisīt saslimšanas.

Vecāki noteikti ir labākais paraugs higiēnas ievērošanai  – svarīgi regulāri mazgāt rokas (pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma, pēc spēlēšanās, pēc mājdzīvnieku glaudīšanas u.c.), pareizi šķaudīt. Vienlaikus  jāmāca, ka roku dezinfekciju izmanto tikai tad, ja nav iespējas rokas nomazgāt, taču tā neaizstāj roku mazgāšanu. Jāatceras, ka roku noskalošana bez ziepēm nepadarīs tās tīras.

Arī pieaugušie mēdz neievērot pareizu roku higiēnu, tādējādi apdraudot savu bērnu veselību.

Kādas saslimšanas raksturīgas bērniem

Biežākās ir iesnas, kakla sāpes (kakla iekaisums), klepus,  izplatītas ir arī ausu, kakla un deguna infekcijas, nopietnākas saslimšanas –  plaušu iekaisumi – bronhīts un pat plaušu karsonis. Praktiski visu saslimšanu ierosinātāji ir baktērijas un vīrusi, ko pārnes pilienu infekcijas veidā.

Pirmās saslimšanas pazīmes bērnam saistītas ar uzvedības maiņu – viņš kļūst mazaktīvs, var samazināties apetīte un rasties miega traucējumi. Tam pakāpeniski pievienojas redzami un izmērāmi simptomi – sūdzības par sāpēm kaklā, aizliktu degunu, klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Lai samazinātu iespēju saslimt – svarīgākais ir profilakse.

Kā pieaugušajiem, tā bērniem ir būtiski rūpēties par stipru imunitāti

Ar organisma stiprināšanu jānodarbojas visu gadu, nevis tikai, sākoties vēsai sezonai. Pirmkārt, imunitāti stiprina veselīgi paradumi un sakārtots dienas režīms:

• regulāras kustības svaigā gaisā. Rūdīšanās. Garas ikdienas pastaigas svaigā gaisā, neatkarīgi no laikapstākļiem, norūda organismu un elpošanas ceļus. Peldēšanās, pirts procedūras – galvenais, lai process nav nepatīkams, sagādā prieku un ir aizraujošs;
• veselīgs uzturs. Šķiedrvielām bagātas maltītes, augļi un dārzeņi. Veselīgi pagatavotas maltītes radina arī bērnus ikdienā lietot veselīgu pārtiku. Turklāt  bērniem jāskaidro, kāpēc ar cukuru un sāli bagātīgs ēdiens nav veselīgs un, ko tas var nodarīt organismam. Lieliski produkti ziemas mēnešos ir āboli, dzērvenes, burkāni, kāposti, ko var grauzt svaigus. Turklāt, graužot svaigus dārzeņus, uzlabojas zobu veselība. Pareizs uzturs ir ļoti būtisks arī optimālas zarnu mikrofloras uzturēšanai.
• pilnvērtīgs miegs. Maziem bērniem nepieciešamas garākas miega stundas  - vien līdz trīs gadu vecumā -  11 līdz 13 stundas, tīs līdz sešu gadu vecumā – 11 līdz 12 stundas, skolas vecuma bērniem un pusaudžiem - līdz 11 stundām. Pieaugušajiem nepieciešamais miega daudzums ir septiņas līdz deviņas stundas. Lai  bērniem miegs būtu pilnvērtīgs, nepieciešams ievērot miega higiēnu – iet gulēt vienā un tajā paša laikā, nedarīt neko aktīvu vēlās vakara stundās, neskatīties satraucošas filmas, pārraides, nespēlēt  videospēles, ievērot gulētiešanas rituālu, vēdināt guļamistabu, nodrošināt ērtu gultu un uzturēt tajā temperatūru ap 200 līdz  220 C;
• bieža un pareiza roku mazgāšana ar ziepēm;
• pietiekama ūdens lietošana uzturā. Limonādes, sulas  - lai paliek svētku reizēm. No šādiem dzērieniem ikdienā jāizvairās. Padariet par ieradumu katru dienu dzert tīru ūdeni vai minerālūdeni. Tas noteikti nāks par labu zobu veselībai un pašsajūtai;
• emocionālā labsajūta. Vērojiet, vai bērns jūtas labi, vai nešķiet nomākts, sasprindzis. Iespējams, ir kādas problēmas, ko jāpalīdz risināt. Nevajag baidīties izmantot arī speciālistu atbalstu – bērnu psihologs vai psihoterapeits varētu lieliski palīdzēt. 

D vitamīns un zivju eļļa

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas mazina saslimšanu ar dažādām vīrusa un bakteriālām infekcijām, pozitīvi ietekmē visas organisma sistēmas, pieaugušā vecumā samazina aterosklerozes risku, ietekmē tauku vielmaiņu, regulē asinsspiedienu. D vitamīna trūkuma rezultātā visās vecuma grupās pavājinās imunitāte, jo D vitamīns palīdz uzturēt veselību, regulēt šūnu augšanu un attīstību. D vitamīnam ir specifiska loma organismā, tāpēc, ja tā trūkst zīdaiņiem, viņiem var tikt traucēta normāla kaulu, zobu attīstība, bet nopietnākos gadījumos var attīstīties rahīts. Bērniem un pusaudžiem D vitamīna trūkums traucē normālu kaulu augšanu un veidošanos, bet pieaugušajiem (īpaši pēc 50 gadiem) var veidoties osteomalācija un osteoporoze – kaulu masas samazināšanās, kā rezultātā kauli kļūst trausli, mīksti un palielinās kaulu lūzuma risks.

D vitamīns  organismā sintezējas saules staru ietekmē un to var uzņemt, uzturā lietojot treknas zivis. Tomēr uzturēties saulē bez sauļošanās krēma nedrīkst, jo pastāv paaugstināts risks iegūt ādas apdegumu un nākotnē var attīstītie nelabvēlīgi ādas veidojumi. Profilaksei D vitamīnu iesaka papildus lietot visa gada garumā. Pieejamas dažādas D vitamīna formas – kapsulas, aerosols, pilieni, kur katrs var atrast sev tīkamāko un ērtāk lietojamo. Būtiski D vitamīnu lietot regulāri, vislabāk kopā ar ēdienu vai pēc ēšanas, lai uzlabotu tā uzsūkšanos. Aicinām konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu par D vitamīna devām un lietošanu atbilstoši bērna vecumam.

Zivju eļļa. Zivju eļļas izvēlē jāpievērš uzmanība Omega 3 nepiesātināto taukskābju saturam, īpaši,  EPS (Eikozapentaēnskābe) un DHS (Dokozaheksaēnskābe). Omega-3 tauksābes palīdz samazināt sirds slimību risku, tās nepieciešamas pilnvērtīgai smadzeņu funkcijai un šūnu membrānu uzturēšanai.  Omega 3 taukskābes ir svarīgas pilnvērtīgai augšanai, attīstībai un organisma funkcionēšanai, jo īpaši tas svarīgi bērna vecumā. Bērniem domātās zivju eļļas ir iestrādātas pievilcīgās zāļu formās, maskējot garšu, piemēram, pieejamas želejas zivtiņas ar apelsīnu vai augļu garšu.

Multivitamīnu kompleksi – speciāli bērniem radīti ūdenī un taukos šķīstošo vitamīnu un minerālvielu sastāvi vecumam atbilstošās devās. Tos lieto, ja nepieciešams uzņemt papildus vitamīnus, piemēram, ja pēc slimošanas novājināts organisms, ja ir ēšanas paradumu īpatnības u.c. Bērniem domātās vitamīnu formas ir ar uzlabotām garšas un smaržas īpašībām.

Lokāli lietojamas ziedes  un aerosoli degunā

Saaukstēšanos un gripai līdzīgas saslimšanas izraisa dažādi vīrusi, piemēram, rinovīrusi, koronavīrusi un citi. Deguns ir visizplatītākais infekcijas ceļš. Ja vīrusi iekļūst degunā, tie var piestiprināties gļotādai un inficēt gļotādas šūnas, tādējādi savairoties un izplatīties tālāk. Tas izraisa tipiskus saaukstēšanās simptomus, piemēram, aizliktu degunu vai iesnas, kakla iekaisumu un/vai galvassāpes, klepu utt.

Lokāli degunā lietojamie aerosoli (Agovirax) un ziedes (larifan) satur vielas, kas mitrina un veido aizsargbarjeru deguna gļotādā, tādējādi aizkavējot vīrusa iekļūšanu deguna gļotādā. Tiem ir neitrāla smarža un nav kairinošas iedarbības uz deguna gļotādu. Lieto vienu reizi dienā, pirms došanās uz bērnudārzu vai skolu, ieziežot nelielu daudzumu deguna gļotādā. Aizsargājošā darbība saglabājas visu dienu. Pieejamas arī deguna ziedes, kas satur dabiskas ēteriskās eļļas, bet jārēķinās, ka to sastāvā esošās vielas ir ar spēcīgu smaržu un kairinošas.

Jebkurā  jautājumā, kas saistās ar Jūsu vai Jūsu bērna veselību, aicinām vērsties  pie ģimenes ārsta vai farmaceita.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!