Agnese Portnaja: Dezinfekcijas līdzekļi un roku āda

Šajā sarežģītajā Covid-19 pandēmijas laikā dezinfekcijas līdzekļu lietošana kļuvusi par mūsu ikdienu. Īpaši roku āda tik bieži kā vēl nekad tiek pakļauta šo līdzekļu iedarbībai. Regulāra dezinfekcijas līdzekļu saskare ar ādu var izraisīt dažādas ādas reakcijas, piemēram, kairinājumu, iekaisumu, dedzināšanu, apsārtumu, plaisas, u.c. Jo biežāk mēs tos lietojam, jo iedarbība kļūst agresīvāka.

Lai sekmīgi ierobežotu Covid-19 izplatību, viena no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasībām un arī ieteikums, ir rūpīga roku higiēna un dezinfekcijas līdzekļu lietošana. SPKC speciālisti iesaka bieži un regulāri mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni vai kā pietiekami efektīvu alternatīvu roku apstrādei izmantot spirtu saturošus dezinfekcijas līdzekļus (spirta saturam jābūt vismaz 60%). Tajā pašā laikā bieža roku mazgāšana un dezinfekcijas līdzekļu lietošana, izjaucot normālo ādas barjeru, var radīt kairinājuma vai sekmēt alerģiska dermatīta attīstību, kā arī pastiprināt jau esošas hroniskas ādas slimības, piemēram, atopisko dermatītu, roku ekzēmu.

Dezinfekcijas līdzekļi ir baktericīdas ķīmiskas vielas, kas sastāv no mazām un vidēji lielām lipofīlām molekulām. Tās iekļūst ādā un var izraisīt tiešu ādas reakciju vai, reaģējot ar epidermas keratīna pavedieniem un lipīdiem, izjaucot to struktūru, iekļūt dziļākos ādas slāņos. Lielāko daļu dezinfekcijas līdzekļu var uzskatīt par potenciāliem ādas kairinātājiem un/vai sensibilizatoriem (alergēniem). Ņemot vērā dezinfekcijas līdzekļu biežo lietošanu, svarīgi saprast, kuri no līdzekļiem uzrāda vislielāko efektivitāti pret jauno vīrusu, bet tajā pašā laikā, kuri vismazāk rada potenciāli iespējamo kairinājuma un sensibilizācijas risku.

Roku dezinfekcijas līdzekļus var iedalīt divās lielās kategorijās - spirtu saturošos un spirtu nesaturošos līdzekļos. Visizplatītākās aktīvās vielas spirtu nesaturošos līdzekļos ir benzalkonija hlorīds un četraizvietotā amonija savienojumi. Uzskata, ka benzalkonija hlorīdu saturošie līdzekļi ir mazāk kairinoši, tomēr,  ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī ekonomiskos apsvērumus, praksē dominē spirtu saturošie līdzekļi. Roku dezinfekcijas līdzekļi uz spirta bāzes satur etanolu, izopropilspirtu, propanolu. Šiem līdzekļiem bieži pievieno dažādas palīgvielas, kas palīdz stabilizēt produktu un pagarina spirta iztvaikošanas laiku, tādējādi palielinot tā biocīdo aktivitāti. Kā arī pievieno mitrinātājus, lai novērstu trensepidermālā ūdens zudumu un ādas dehidratāciju. Bieži pievieno glicerīnu, propilēnglikolu, Aloe Barbadensis, undecilēnskābi, smaržvielas, tokoferolu, benzoātus, reizēm krāsvielas, kas var izraisīt kairinājumu vai alerģisku reakciju.

Biežākie potenciālie alergēni ir propilēnglikols un smaržvielas.

No epidemioloģiskā viedokļa priekšroka ir roku mazgāšanai zem tekoša ūdens, izmantojot ziepes, sintētiskos antiseptiskos mazgāšanās līdzekļus.

Ziepes  noņem netīrumus, inaktivē vīrusus, bet izjauc arī labvēlīgos intracelulāros lipīdus ādā un bojā olbaltumvielas, kas atrodas raga slānī. Atkārtota ūdens iedarbība, saskare ar ziepēm, sintētiskajiem un antispetiskajiem mazgāšanās līdzekļiem var ietekmēt epidermas pH līmeni un izmainīt ādas barjeru. Pārmērīga roku mazgāšana var noārdīt raga slāņa lipīdu barjeru, izraisot transepidermālā ūdens zudumu, bet bojāts stratum corneum var ļaut kairinātājiem vai alergēniem iekļūt epidermā, tālāk izraisot iekaisuma reakcijas.

Literatūras dati vietām atšķiras, tomēr vairums avotu ziņo, ka spirtu saturošie dezinfekcijas līdzekļi ir labāka alternatīva kontaktdermatītu profilaksei par roku ādas pakļaušanu karstam ūdenim, stiprām sārmainām ziepēm vai antispetiskiem mazgāšanās līdzekļiem. Spirtu saturošajiem dezinfekcijas līdzekļiem bieži pievieno mitrinātājus un ādu mīkstinošas vielas, kas nodrošina papildus ādas aizsardzību un novērš potenciālo kairinājumu.

Jāatceras, ka dezinfekcijas līdzekļi uz mūsu ādas var nonākt gan tiešā kontakta ceļā, lietojot speciālos roku dezinfekcijas līdzekļus, gan netiešā veidā, roku ādai saskaroties ar virsmām vai priekšmetiem, kas apstrādāti ar dezinfekcijas šķīdumiem. Šeit lielākoties izmanto daudz spēcīgākas un agresīvākas ķīmiskās vielas, kas nav paredzētas tiešai saskarei ar ādu un, kas var novest pie spēcīgām alerģiskām reakcijām, izteikta kairinājuma un pat ķīmiskiem apdegumiem. Tāpēc, darbojoties ar šiem līdzekļiem, vienmēr jāatceras par pareizu aizsarglīdzekļu lietošanu un darba drošību.

Ādai saskaroties ar dezinfekcijas līdzekļiem, tās imūnā sistēma var reaģēt, izdalot virkni iekaisuma mediatoru - citokīnus, hemokīnus, un izraisīt kairinājuma vai alerģisko kontakdermatītu. Kairinājuma kontakdermatīts ir nespecifiska iekaisuma reakcija, ko, iedarbojoties toksīniem uz ādas šūnām, izraisa iedzimtā imūnā sistēma. Savukārt alerģisks kontakdermatīts ir vēlīnā tipa hipersensitivitātes reakcija, ko mediē antigēna specifiskās T šūnas. Iekaisumu neizraisa dezinficējošās vielas tieši, bet tā ir kā T šūnu atbildes reakcija uz haptenizēto olbaltumvielu.

Kairinājuma kontaktdermatīta intensitāte ir tieši atkarīga no vielas koncentrācijas un iedarbības ilguma. Savukārt alerģiskā kontakderamatīta attīstībai nepieciešama sensibilizācija pret konkrēto alergēnu, kas izpaužas kā iekaisuma reakcija pēc sekundāras saskares ar alergēnu. Kā biežākos alergēnus min konservantus, virsmaktīvās vielas, antimikrobos līdzekļus, smaržvielas.

Klīniski, gan kairinājuma kontakdermatīts, gan alerģisks kontaktdermatīts var izpausties kā akūta, subakūta vai hroniska iekaisuma reakcijas. Akūta iekaisuma gadījumā vērojams apsārtums (eritēma), tūska, pūslīšu veidošanās, savukārt subakūta iekaisuma gadījumā būs arī kreveles un zvīņas. Hronisks iekaisums attīstās ilgākā laika periodā (vairākus mēnešus līdz gadam), ādai saskaroties ar potenciālo kairinātāju vai alergēnu. Klīniski novēro lihenifikāciju (pastiprinātu ādas zīmējumu), hiperkeratozi (ādas sabiezēšanos), sausumu, zvīņošanos, plaisas.

Alerģiska kontaktdermatīta gadījumā būtiski noteikt potenciālo alergēnu un no tā izvairīties. Te var līdzēt speciālie ādas aplikācijas testi jeb Patch testi, kas ir standarts alerģiska kontaktdermatīta diagnostikā. Lielākoties aplikāciju testos izmanto standartizētas alergēnu sērijas, ko veido no aptuveni 30, gan dabiskas, gan sintētiskas izcelsmes vielām un to maisījumiem. Aplikācijas testu ieteicamais ekspozīcijas laiks (lielākoties uz muguras ādas augšējās trešdaļas), ir 48 stundas.

Rezultāti jāizvērtē vismaz divas reizes - pēc 48 un pēc 72 stundām.

Kairinājuma kontaktdermatīta gadījumā svarīgi izprast un apzināt galvenos kairinātājus, kas visbiežāk ir ūdens, roku slapināšana, dažādi mazgāšanās līdzekļi – detergenti, ziepes, dezinfektanti. Svarīgi ir identificēt šos kairinātājus, no tiem izvairīties vai iespējami samazināt kontaktu, kā arī izmantot alternatīvus līdzekļus, kas ir mazāk kairinoši.

Tā kā dezinfekcijas līdzekļu lietošana un regulāra roku mazgāšana vēl kādu brīdi būs neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa, lai samazinātu vai izvairītos no iespējamām ādas reakcijām, būtiski ievērot dažus ieteikumus.

Lietojot ziepes vai sintētiskos mazgāšanās līdzekļus, jāizvairās no karsta vai ļoti auksta ūdens, jo tā temperatūra neietekmē mehānisko netīrumu noņemšanu vai mazgāšanās līdzekļu iedarbību uz vīrusiem un citiem patogēniem.

Roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni tieši pirms vai pēc spirtu saturošo dezinfekcijas līdzekļu lietošanas, nav nepieciešama, kā arī cimdu uzvilkšana uz vēl mitrām rokām, var pastiprināt kairinošo vielu iedarbību. Ieteicams izvēlēties ziepes vai sintētiskos mazgāšanās līdzekļus ar iespējami mazāku detergentu, konservantu, smaržvielu daudzumu. Labāk izvēlēties mazgāšanās līdzekļus vai dezinfektantus ar pievienotiem mitrinātājiem. Uzreiz pēc roku mazgāšanas, tās nekavējoties jānožāvē, izvairoties no berzēšanas, un jāuzklāj ādu mīkstinošie līdzekļi – emolienti, tos uzklājot plānā kārtā pa visu plaukstu, starp pirkstiem un uz pirkstu galiem. Atkārtoti mīkstinošos līdzekļus jāuzklāj ik pēc trim līdz četrām stundām un/vai pēc katras roku mazgāšanas.

Smagāku ādas bojājumu gadījumā iespējams lietot steroīdus saturošus lokālos līdzekļus (krēmus, ziedes, losjonus).

Mīkstinošie līdzekļi gan novērš, gan ārstē ādas sausumu un iekaisumu, ko izraisa pārlieku bieža roku mazgāšana un dezinfekcijas līdzekļu lietošana. Šie mīkstinošie līdzekļi var būt gan ziežu, gan krēmu, losjonu un gēlu formā. Lai pastiprinātu labvēlīgo iedarbību, lietojot tos uz nakti,  pēc šo līdzekļu uzklāšanas vēlams  uzvilkt kokvilnas vai plastmasas, caurspīdīgos vienreiz lietojamos cimdus, tādējādi izveidojot okluzīvu barjeru.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!