Acu plakstiņu kosmētiskā ķirurģija
Acu zonas novecošana saistīta ar liekas ādas krokas veidošanos augšējiem, kā arī apakšējiem plakstiņiem. Tā sauktie smagie plakstiņi mēdz būt arī pavisam jauniem cilvēkiem, tas saistīts ar izteikti palielinātiem tauku spilventiņiem augšējam plakstiņam, savukārt apakšējo plakstiņu tauku spilventiņu palielināšanās veido maisus zem acīm.
Tā kā acis ir sejas centrālā daļa, tad jauneklīgas acu zonas atjaunošana uzlabo arī kopējo sejas izskatu.
Augšējo un apakšējo plakstiņu ķirurģiska korekcija – blefaroplastika – ir ķirurģiska manipulācija, kuras mērķis ir uzlabot plakstiņu estētisko izskatu, kā arī uzlabot funkciju, novēršot liekās plakstiņu ādas krokas izraisītu redzes lauka sašaurinājumu.
Šī ir viena no populārākajām kosmētiskajām operācijām. Pēc statistikas, tā ir starp piecām biežāk veiktajām kosmētiskās ķirurģijas manipulācijām ASV. Lai gan 85% gadījumu šo procedūru veic sievietēm, tā ir arī starp trim populārākajām kosmētiskajām operācijām vīriešiem.
Lai arī plakstiņu kosmētiskā ķirurģija tiek saukta vienā vārdā – blefaroplastika, augšējo un apakšējo plakstiņu operācijas būtiski atšķiras.
Augšējo plakstiņu korekcijā galvenā uzmanība tiek veltīta liekajai ādai, kā arī dziļākajiem tauku nodalījumiem, apakšējo plakstiņu operācijās uzmanība tiek vērsta uz tauku spilventiņiem, kas piedalās tā sauktās asaru rievas veidošanā, kā arī uz funkcionālo tonusu.
Pirms operācijas ļoti svarīgi ir izstāstīt ķirurgam par esošām blakusslimībām, īpaši par paaugstinātu asinsspiedienu, vairogdziedzera slimībām, kā arī iepriekš veiktām acu operācijām, tostarp redzes korekcijas operācijām.
Pastāstiet ārstam par regulāri lietotajiem medikamentiem, kā arī ikdienā lietotajām pārtikas piedevām, piemēram, Ginkgo biloba, zivju eļļa, žeņšeņs. Medikamentus un pārtikas piedevas, kas kavē asins recēšanu, ir jāpārtrauc lietot divas nedēļas pirms plānotās operācijas, lai samazinātu pēcoperācijas komplikāciju risku.
70 gadus veca paciente. Veikta augšējo un apakšējo plakstiņu plastika. Pa kreisi – attēli pirms operācijas, pa labi – pēc operācijas.
(Foto no žurnāla: Plastic and Reconstructive Surgery, 2013, November, 132(5):1093-1101.)
Augšējo plakstiņu korekciju visbiežāk veic lokālā anestēzijā – zem ādas lokāli tiek injicēts anestezējošs un asinsvadus sašaurinošs medikaments, un operācijas laikā pacients sāpes nejūt.
Grieziens tiek veikts tā, lai rēta iegultos dabiskajā krokā un ar laiku nebūtu redzama.
Tiek precīzi izmērīts un nogriezts liekais ādas daudzums, bieži arī tiek izņemta plāna muskuļa strēmele. Ja nepieciešams, tiek koriģēti tauku spilventiņi, augšējam plakstiņam tādi ir divi. Tad rūpīgi ar īpašu instrumentu tiek aizvērti mazie asinsvadiņi, un brūce tiek sašūta ar smalku diedziņu. Brūcei uzlīmē mazus plānus plāksterus, kas netraucē mirkšķināt acis.
Apakšējo plakstiņu korekciju var veikt lokālā anestēzijā, bet nereti tiek izvēlēta vispārēja narkoze.
Griezienu izvēlas atkarībā no veicamā uzdevuma. Ja ādas un paša plakstiņa tonuss ir labs, ja tikai jāsamazina tauku spilventiņu (tā saukto maisu) apjoms, griezienu veic no acs konjunktīvas – tas ir, no iekšpuses. Ar vienu griezienu piekļūst tauku spilventiņiem, kuri apakšējam plakstiņam ir trīs, tos samazinot, dažreiz pārvietojot, lai mazinātu asaru rievas veidošanos. Ja grieziens tiek veikts no iekšpuses, šuves netiek liktas, brūce pāris dienās sadzīst pati. Pēc operācijas pāris dienu var būt jālieto antibakteriāli acu pilieni.
Ja apakšējam plakstiņam ir liekā āda, tai ir samazināts tonuss, tad, lai uzlabotu apakšējo plakstiņu, griezienu veic pāris milimetru zem skropstu līnijas. Tiek izdalīta liekā āda, pārdalīts muskulis, ja nepieciešams, koriģēti tauku spilventiņi. Šajā etapā tiek veikta arī apakšējā plakstiņa nospriegošana, ja tāda nepieciešama. Bieži tiek papildus nostiprināts apakšējā plakstiņa muskulis.
Apakšējam plakstiņam liekās ādas daudzums nekad nav tik liels kā augšējam plakstiņam, bieži tie ir vien pāris milimetru, kamēr augšējiem plakstiņiem nereti 1–2 centimetri.
Pēc rūpīgas asiņojošo vietu apstrādes ar koagulācijas pinceti āda tiek sašūta ar smalku diedziņu. Arī apakšējam plakstiņam tiek uzlikti mazi plāksterīši. Šuves noņem 5.–7. dienā.
Pirmās dienas pēc operācijas ir svarīgi ievērot mierīgu režīmu, īpaši, ja bijusi apakšējo plakstiņu operācija un manipulācijas ar tauku spilventiņiem. Svarīgi ir nepieļaut strauju asinsspiediena paaugstināšanos, tāpēc nav ieteicams strauji kāpt pa kāpnēm, noliekt galvu uz leju, piemēram, sienot kurpes.
Pirmajās dienās pacientam var būt patīkami aplicēt aukstuma kompreses, kas nedaudz var samazināt sūrstošo sajūtu operācijas rētās. Pirmās 48 stundas var būt tūska, sūrstēšana, acu asarošana. Diegi tiek noņemti pēc 5–7 dienām. Pēc divām nedēļām drīkst sākt lietot silikona krēmus rētas mazināšanai, uz tā arī drīkst sākt uzklāt kosmētiku. Parasti tūska un zilumi pazūd pirmajās divās pēcoperācijas nedēļās, rētas mīkstas un baltas kļūst vairāku mēnešu laikā.
Plakstiņu operācijai, tāpat kā jebkurai ķirurģiskai manipulācijai, ir komplikāciju iespējamība. Lai gan reti, tomēr ir iespējamas tādas komplikācijas kā infekcija, asiņošana, patoloģiska rētošanās, sausās acs sindroms, nespēja pilnībā aizvērt acis, redzes dubultošanās, pavisam retos gadījumos – redzes zudums (0,0033%).
Lai iespējami samazinātu komplikāciju risku, ļoti svarīgi pirms operācijas godīgi atbildēt uz ārsta jautājumiem par veselību un rūpīgi ievērot ārsta norādījumus pēcoperācijas periodā.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada oktobra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
