Zane Štolniece: Kā sevi pasargāt no kukaiņu un ērču kodumiem.

Iestājoties pavasarim, arvien vairāk laika tiek pavadīts ārā – strādājot dārzā, sportojot, vienkārši dodoties pastaigā vai piknikā pie dabas. Veselībai noteikti ir svarīgi pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā, ar mēru sauļoties un būt fiziski aktīviem, un pavasaris un vasara tam ir ļoti piemēroti gadalaiki. Tomēr jārēķinās, ka atpūtai dabā ir daži trūkumi, piemēram, kukaiņi. Katram jābūt informētam par to, kā sevi pasargāt no ērcēm un dažādu kukaiņu kodumiem – odu, lapseņu, bišu u.c. Kas notiek, ja tiekam sakosti, un kā atbilstoši rīkoties.

Praktiski padomi

Lai izvairītos no dažādu kukaiņu un ērču kodumiem, svarīgi ir izvēlēties atbilstošu apģērbu. Jāatceras, ka ērces ir sastopamas ne tikai mežos, bet arī nekoptās pļavās un to tuvumā, apmēram 10 centimetrus no zemes, kaut gan dažkārt cilvēki maldīgi uzskata, ka ērces dzīvo koku un krūmu zaros. Ērces ir sastopamas arī dārzā, mājas tuvumā vai pastaigājoties parkā, kur ir neizpļauta zāle. Dodoties brīvā dabā, jāizvēlas apģērbs, kas ierobežo ērču iespējas piesūkties, un vēlams – gaišā krāsā, uz tā ērces ir labāk saskatāmas. Jāvelk krekls ar cieši piegulošām piedurknēm un piegulošu apkakli. Izvēlieties apģērbu no sintētiska, slidena auduma – pie tā ērcei ir grūtāk pieķerties, un ērci ir vieglāk pamanīt un notraukt. Bikšu gali jāliek zeķēs vai zābakos, jo ērces visbiežāk pieķeras pie kājām. Galvai obligāti nepieciešama kāda cepure vai lakats, jo pieliecoties ērces var ieķerties matos.

Lai izvairītos no bišu, lapseņu vai sirseņu kodumiem, kas parasti ir daudz nopietnāki par odu kodumiem, nedrīkst vilkt puķainu apģērbu un sasmaržoties ar smaržām, kas satur dažādu ziedu aromātu. Bites pievelk puķu dārzi, tāpēc tās jūs var sajaukt ar ziediem. Spilgts, krāsains apģērbs un pēc ziediem smaržojošas smaržas var piesaistīt insektus un palielināt iespēju, ka tieši jūs sakodīs.

No odu kodumiem sevi var pasargāt, arī ierobežojot uzturēšanos ārpus mājas laikā pēc saulrieta, kā arī jāturas tālāk no mitrām un apgaismotām vietām. Jāuzmanās arī, esot piknikā brīvā dabā. Ēdienu var ar kaut ko apklāt, un dzerot jābūt uzmanīgiem, lai nenorītu lapseni vai biti, var izmantot kokteiļsalmiņus.

Aptiekās ir pieejams plašs klāsts ar pretinsektu, kā arī pretērču līdzekļiem. Piemēram, ilgstošas darbības aerosoli un uz ādas smērējami līdzekļi, kuru sastāvā ir ikaridīns un mitrinošs alvejas ekstrakts bez konservantiem (Autan protection plus u.c.), kā arī citas vielas saturoši līdzekļi (Maga, Bross u.c.). Parasti ar pretinsektu līdzekli apsmidzina apģērbu, un to iedarbība var saglabāties līdz pat 12 stundām. Efektīvai aizsardzībai pret ērcēm preparāts būtu jālieto ik pēc četrām stundām. Aerosolu iedarbība balstās uz smaržu, kas izdalās, pateicoties ķermeņa temperatūrai. Tie maskē dabisko cilvēka aromātu, kas, tāpat kā izelpotā ogļskābā gāze, piesaista odus. Tāpēc šie līdzekļi jālieto uz apģērba un pēc iespējas uz visām atklātajām ķermeņa daļām. Bērnu pasargāšanai no insektu kodumiem jāizvēlas aizsardzības līdzekļi, kas ir atbilstoši bērnu vecumam, jo viņu āda ir daudz plānāka un līdz ar to jutīgāka (Maga kids, Autan protection plus). No dabiskajiem līdzekļiem uz ādas var pasmērēt krustnagliņu vai tējaskoka eļļu.

Ja sakoduši kukaiņi

Ja nu kāds no kukaiņiem ir iekodis, visbiežāk tajā vietā ādā veidojas apsārtums, uztūkums, izteikta nieze un nereti arī sāpju sajūta koduma vietā. Tādā gadījumā var izmantot uz ādas smērējamus pretniezes gelus, kas satur difenhidramīna hidrohlorīdu (Pretniezes gels, Psilo-bals), dimetindēna maleātu (Fenistil), kā arī iekšķīgi lietojamus antihistamīna līdzekļus, piemēram, tādus, kas satur loratadīnu (Loratin express, Claritine) vai cetirizīnu (Zyrtec, Aceterin express). Visbiežāk reakcija izpaužas dažas minūtes pēc koduma. Āda uz kodumiem var reaģēt arī pēc vairākām dienām. Smagākos gadījumos piepamst mēle (arī lūpas, rīkle), novērojama apgrūtināta elpošana, reibonis, samaņas zudums, tādā gadījumā noteikti jāizsauc ātrā palīdzība. Palīdzība jāmeklē arī tad, ja kukainis iedzēlis mutē.

Lai pārliecinātos, ka ērce nav iekodusi, atnākot mājās no meža, jānomaina apģērbs, jāapskata visas ķermeņa daļas un jānomazgājas dušā. Arī pēc uzturēšanās piemājas dārzā vai parkā jāpārbauda, vai uz apģērba nav ērču. Nedrīkst aizmirst par mājdzīvniekiem! Arī tie uz mājām var atnest ērces, tāpēc regulāri jāpārbauda savs suns, kaķis. Arī mājdzīvniekiem izmanto pretērču līdzekļus (skaustā pilināmus vai kaklasiksnas), kas atbaida un nogalina ērces, pirms tās ir piesūkušās.

Ja ērce ir piesūkusies, tad tā ir jānoņem pēc iespējas ātrāk ar speciālu pinceti. Ar šo pinceti satver ērci pēc iespējas tuvāk ādai un ar skrūvējošām kustībām velk ārā. Svarīgi ir nesaspiest ērces galvu, jo tādējādi organismā var nokļūt papildu kaitīgās vielas. Vietu, kur ērce piesūkusies, dezinficē ar spirtu vai degvīnu. Ja nu pašam ir bail izņemt ērci, tad jāvēršas kādā no ārstniecības iestādēm.

Ērces pārnēsā dažādas slimības, taču visizplatītākās, ar kurām var saslimt, ja tā iekož, ir ērču encefalīts un Laimas slimība jeb borelioze, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Laimas slimību Latvijā izplata divas ērču sugas. Viena nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā (Ixodes ricinus), bet otra no Krievijas, sastopama Daugavas labajā krastā (Ixodes persulcatus). Pret ērču encefalītu ir iepējams vakcinēties un sevi pasargāt, taču no Laimas slimības neviens nav pasargāts, bet ar to efektīvi var cīnīties, ārstējot ar atbilstošām antibiotikām. Jāpiebilst, ka slimības simptomi var parādīties pat vairākas dienas pēc ērces piesūkšanās. Lielākoties, par šīm kaitēm liecina galvassāpes, drudzis, muskuļu sāpes, arī nieze un apsārtums koduma vietā.

Ērču izplatība

Parasti ērces dzīvo uz zemiem augiem ēnainās un mitrās vietās, piemēram, meža audzēs, ēnainos biezokņos. Tās kļūst aktīvas pavasarī, kad temperatūra sasniedz dažus grādus virs nulles, un saglabā savu aktivitāti līdz oktobrim vai novembrim atkarībā no laikapstākļiem. Lai arī ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā, vietām risks saslimt ar ērču pārnēsāto encefalītu ir krietni augstāks nekā citur. Teritorijas, kur saskaņā ar Slimību un profilakses kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība, dēvē par ērču encefalīta endēmiskajām teritorijām. Šogad par tādiem atzīti 27 Latvijas novadi: Pāvilostas, Ventspils, Kuldīgas, Pārgaujas, Engures, Dundagas, Kocēnu, Lubānas, Gulbenes, Vaiņodes, Rucavas, Skrundas, Kandavas, Amatas, Baldones, Talsu, Vārkavas, Mērsraga, Aizputes, Sējas, Rugāju, Priekuļu, Durbes, Mālpils, Grobiņas, Rojas un Alsungas.

Jāpiemin, ka valsts nodrošina bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu bērniem vecumā no viena gada līdz 18 gadu vecumam, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no dzīvesvietas. Kā arī neatkarīgi no pacienta deklarētās dzīvesvietas valsts kompensē vakcināciju pret ērču encefalītu 50% apmērā visiem bērniem līdz 24 mēnešu vecumam (kompensējamo medikamentu M saraksts). Taču jāņem vērā, ka ārsti bērniem šo vakcināciju rekomendē veikt ne agrāk kā no viena gada vecuma.

Lai vasarā būtu jauka un veselīga atpūta, ievēro piesardzību un uzmanies, uzturoties brīvā dabā!

Mana aptieka, Jēkabpils Vecpilsētas aptieka

Brīvības ielā 144 Jēkabpilī

Tālr. 65232255, http://www.manaaptieka.lv

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūnija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!