Kalvis Briuks: Pavasaris, vasara un mugurkaula traumas

Statistika

Latvijā ir sākusies siltā sezona, un ir īstais laiks atkal runāt, uzrunāt un brīdināt visus, sevišķi jauniešus, par lēkšanu uz galvas ūdenī. Kāpēc par to būtu atkal un atkal jāatgādina? Statistika liecina, ka katru gadu aptuveni 15–20 jauni cilvēki, visbiežāk vecumā no 18 līdz 40 gadiem, gūst smagas mugurkaula traumas ar sekojošu nopietnu invaliditāti, lecot uz galvas ūdenī. Visbiežāk tas notiek pirmajās siltajās pavasara dienās, kad ūdens ir nedaudz sasilis.

Latvijā ik gadu aptuveni 150 cilvēku aiziet bojā noslīkstot, no viņiem daļa noslīkst pēc lēciena ūdenī ar galvu pa priekšu. Salīdzinoši – autoavārijās dzīvību zaudē aptuveni 170 cilvēku gadā. Tātad ūdens smagi sakropļo vai paņem dzīvību gandrīz tikpat daudziem cilvēkiem, cik iet bojā auto negadījumos, kaut gan CSDD brīdinājumi, reklāmas par pareizu un drošu braukšanu ir nesalīdzināmi vairāk.

Kāpēc lēkšana uz galvas ūdenī ir bīstama

Lecot uz galvas ūdenī, mēs ne vienmēr novērtējam ūdens dziļumu. Ja ūdens ir nepietiekami dziļš, tad pastāv liela iespēja atsisties ar galvu pret ūdens grunti un viss mūsu svars ar paātrinājumu koncentrējas uz vienu kakla skriemeli, kas tiek izmežģīts vai salūst. Veidojošās kaula šķembas saspiež skriemeļa centrā esošās muguras smadzenes. Ja muguras smadzenes ir saspiestas vai bojātas, tad impulsi pa tām vairs nepienāk zemāk esošajām ķermeņa daļām, un visbiežāk nav iespējams pakustināt kājas un rokas, rezultātā cilvēks var noslīkt, ja kāds nesniedz palīdzību un neizvelk viņu no ūdens.

1. attēls Viss svars koncentrējas uz vienu skriemeli

Kāpēc ūdens un izstieptas rokas mūs nepasargā

Bieži domājam, ka lēciena brīdī ūdens mūs ātri nobremzēs un izstieptas rokas pasargās no atsitiena pret grunti, taču patiesība ir daudz skarbāka. Pirmkārt, lecot ūdenī, mēs parasti esam atbrīvotā stāvoklī, nevis gatavojamies, kā mums skolā mācīja, mest kūleni. Otrkārt, tiklīdz plaukstas saskaras ar ūdeni, mēs atbrīvojamies vēl vairāk un rokas praktiski nemaz nespēj amortizēt sitienu. Salīdzinoši – rezultāts ir tāds pats, kā no metra vai divu metru augstuma mēs lēktu tieši uz galvas pret cietu virsmu. Rezultātā visi mūsu 70–100 kg koncentrējas vispirms uz mūsu galvaskausa, bet tālāk uz kakla skriemeļiem.

Kādi ir biežākie traumas gūšanas apstākļi

Visbiežāk šādas traumas gūst cilvēki, kas lec uz galvas ūdenī nezināmās vietās. Visbīstamākās ūdenstilpes ir upes, karjeri un dīķi. Jūrā un ezera vidū ir nedaudz drošāk, bet tikai nedaudz.

Samērā bieži traumas notiek, lecot arī labi zināmās vietās, kur tas ir darīts gadiem, bet mēs neņemam vērā, ka no rudens līdz pavasarim mūsu zināmajā vietā var izmainīties grunts – var būt atpeldējis un nogrimis kāds baļķis vai veca laiva. Ir bijuši gadījumi, kad, ledum ejot, laipai tiek noplēsta daļa no virspuses, bet zemūdens pāļi paliek. Jārēķinās, ka Latvijas ūdeņi pārsvarā ir samērā duļķaini un slikti caurredzami, tāpēc parasti mēs neredzam dziļāk kā nepilnu metru, bet, lai droši lēktu no metra augstuma, ir nepieciešami vismaz trīs metrus dziļš ūdens.

Nevienam nav noslēpums, ka traumas daudz biežāk notiek alkohola reibumā, kad cilvēka reakcija, koordinācija un izvērtēšanas spējas ievērojami mazinās. Visbiežāk tas notiek pēc karstas pirts, neliela alus daudzuma iespaidā lecot uz galvas no laipas ūdenī.

Kādas ir sekas

Traumas smagums un sekas, protams, ir atkarīgas no daudziem faktoriem: gan no augstuma, no kāda lecam, gan no dziļuma, gan arī no mūsu ķermeņa svara. Retos gadījumos cilvēkam ir nelielas kakla vai galvas traumas, un tad ir dota otra iespēja kvalitatīvi dzīvot tālāk. Visbiežāk tomēr šādas traumas beidzas ar lielāku vai mazāku invaliditāti – kļūst vājas rokas vai kājas, vai arī gan rokas, gan kājas.

2. attēls Muguras smadzeņu bojājums

Smagākos gadījumos jauni cilvēki paliek ratiņkrēslā un nespēj nekad vairs paši staigāt un apkopt sevi. Bojājuma smagums ir arī atkarīgs no kakla skriemeļa, kurš tiek bojāts. Kakla daļā ir septiņi skriemeļi, un, jo augstāks skriemelis tiek bojāts, jo smagākas ir sekas. Piemēram, ja tiek bojātas muguras smadzenes 3. vai 4. kakla skriemeļa līmenī, tad cilvēks nevarēs pats pat paēst, jo neklausīs ne vien kājas, bet arī rokas. Turpretim, ja bojājums ir 7. kakla skriemeļa līmenī, tad, visticamāk, cilvēks rokas kustinās samērā labi, taču kājas nefunkcionēs, kā arī pats nevarēs kontrolēt vēdera izeju un urināciju.

Ļoti reti, bet gadās pacienti, kuriem ir nopietns skriemeļa lūzums, bet kustības rokās un kājās ir netraucētas. Tas ir tādos gadījumos, kad kaula šķembas nopietni netraumē muguras smadzenes. Par šādiem cilvēkiem mēdz teikt, ka tie ir dzimuši laimes krekliņā, bet, kā jūs zināt, tad laimes krekliņi ir ļoti, ļoti ierobežotā daudzumā.

Kāda ir ārstēšanās

Muguras smadzenes neviens vēl nav iemācījies sašūt, un tās pašas neatjaunojas. Tas nozīmē, ja ir muguras smadzeņu bojājums, tad sekas lielākā vai mazākā mērā būs visu dzīvi. Kakla skriemeļu lūzumu gadījumā ķirurģiska ārstēšana visbiežāk ir neizbēgama. Operācijas būtība ir, pirmkārt, atbrīvot muguras smadzenes no kaula šķembām un, otrkārt, nostabilizēt lūzuma vietu, lai tālāk netraumētu smadzenes. Stabilizāciju veic ar skriemeļa aizvietojošu protēzi un plāksni. Ja bijusi kakla daļas trauma ar muguras smadzeņu bojājumu, pēc kakla skriemeļa operācijas ir nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, kuras laikā cilvēks iemācās sadzīvot un adaptēties jaunajai situācijai, jo dzīve vienā sekundē ir mainījusies kardināli. Latvijā visi pacienti pēc smagām mugurkaula traumām tālākai atveseļošanai nonāk rehabilitācijas centrā Vaivari, kur ir specializēta nodaļa un personāls, kas palīdz cilvēkam pielāgoties dzīvei. Rehabilitācijas centrs ir arī vislabākā vieta, kur mēs varam pārliecināties, ka šādu pacientu ir daudz un tā ir realitāte.

Kā samazināt traumu skaitu Latvijā

Jāpiebilst, ka Latvijā vēl arvien ikgadējais noslīkušo skaits un uz galvas lēcēju upuru skaits ir ļoti augsts. Kā situāciju varētu mainīt? Vienīgā iespēja, manuprāt, ir turpināt par to runāt daudz biežāk nekā tikai reizi gadā. Reklāmas un brīdinājumi būtu jātranslē regulāri gan televīzijā, gan radio, jo kas ir svarīgāks – kāda jauna prece, ko vēlamies pārdot, vai arī cilvēku dzīvība un veselība? Bieži cilvēki neiedomājas, ka kāda konkrēta neapdomāta darbība var būt ļoti bīstama, bet, regulāri to atgādinot, mēs varam pievērst tam cilvēku uzmanību un atturēt no bīstamas rīcības.

Ļoti svarīgi ir sākt izglītot bērnus un jauniešus skolās par to, kas ir bīstams, kādi ir drošības principi, kas jāievēro peldoties, rīkojoties ar uguni vai atrodoties augstumā. Mūsu sabiedrība ļoti pavirši izturas pret savu drošību, piemēram, cik velosipēdistu lieto aizsargķiveres?

Domāju, ka dažādas informatīvas akcijas skolās par drošību, kurās piedalītos reāli cietušie, dotu labus rezultātus nākotnē. Ja kāds no lasītājiem redz iespēju sadarboties un atbalstīt šādus pasākumus, lūdzu, rakstiet žurnāla Ārsts.lv redakcijai uz e-pastu arsts@arsts.lv.

Ieteikumi, kā izvairīties no mugurkaula traumām un ne tikai:

1. Nekad neleciet uz galvas ūdenī.

2. Ja tomēr pārņem neatvairāma vēlme to darīt, tad obligāti pārbaudiet vietu, kur gatavojaties lēkt. Visdrošāk tomēr to darīt baseinā, kura dziļums ir zināms.

3. Neejat peldēties, ja esat stipri sakarsis saulē un lietojis alkoholu.

4. Nepeldiet dziļi ūdenstilpēs vai pāri upei bez pavadošas personas laivā.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūnija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!