Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Slimnīcu biedrības atklāta vēstule Valsts prezidentam

Ērika Oša zīmējums

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība ir iepazinusies ar Pasaules Bankas ekspertu apjomīgo pētījumu un ieteikumiem veselības aprūpes sistēmas stratēģijai prioritāro slimību jomā Latvijā un atzīst to par nekvalitatīvu. Pētījuma vērojama datu neatbilstība reālajai situācijai un dažos aspektoa nav analizēta privātā sektora līdzdalība medicīnas pakalpojumu sniegšanā.

Tāpēc atklātā vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, veselības ministrei Andai Čakšai rosinām neapmaksāt Pasaules Bankas ekspertu pētījumu un atzīt to par nekvalitatīvu.

Lai arī pētījuma metodika ir loģiska un varētu tikt izmantota iepriekš minētajā nolūkā, pētījuma realizēšanā, proti, pētījuma dizaina veidošanā, literatūras apskatā, intervijās ar viedokļa turētājiem un Delfu grupu locekļiem, datu vākšanā, piemērošanā, kompilēšanā, analīzē, salīdzināšanā, interpretēšanā, prognozēšanā, secināšanā un attiecīgajos aprakstos ir ieguldīts liels darbs, sasniegtais rezultāts nav uzskatāms par pietiekamu praktisku strukturālo reformu tālākai virzīšanai Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

Vēl vairāk - reformu tālāka virzīšana, uzskatot pētījuma rezultātus par pierādījumiem, padziļinās krīzi veselības aprūpē un var sagraut iedzīvotāju tiesisko paļāvību. Izstrādātais dokuments ne tuvu nav viendabīgs, jo tajā racionāli ieteikumi mijas ar aplamiem, atstājot iespaidu, ka autoru grupa to radījusi lielā steigā un tam īsti nav bijis neviena saimnieka. Liela daļa no pētījuma secinājumiem ir balstīti aplami izvēlētos, nekvalitatīvos, kļūdainos vai nezināmas izcelsmes datos, kas liedz balstīt reformu pamatojumu šajā pētījumā. Ja pētījums Latvijas valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski pieprasa nemaksāt par to sliktās kvalitātes dēļ.

Pasaules Bankas pētījuma sliktā kvalitāte galvenokārt izskaidrojama ar to, ka tas balstīts pieņēmumos un nepilnīgos vai pat aplamos datos. Pētījumā, piemēram, gandrīz nemaz nav ņemts vērā privātais sektors, kas Latvijā sniedz lielāko daļu ambulatorisko pakalpojumu. Balstot secinājumus Rīgas statistiskā reģiona datos, autori ir pazaudējuši izpratni par Rīgas plānošanas reģiona funkcionalitāti, jo galvaspilsēta ir funkcionāli cieši saistīta ar atšķirīga lieluma piepilsētām, ko vispārīgi var raksturot ar iedzīvotāju svārstmigrāciju diennakts periodā. Tas novedis, piemēram, pie aplamas atziņas, ka Tukuma slimnieki būtu vedami uz Ogri.Nav ņemts vērā valsts ģeopolitiskais stāvoklis, drošība, militārās medicīnas vajadzības, iedzīvotāju iespējas laikus saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.

Pētījumā ir ignorētas tās operācijas un manipulācijas, kuras valsts neapmaksā. Lielākās neskaidrības tomēr radījusi autoru pašu nosauktā problēma, ka viņi nav izpratuši saskaņā ar pilna darba laika ekvivalentu izveidotās amata vietas ārstniecības personām, viņu faktisko skaitu un noslodzi. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ eksperti ir saskaitījuši 220 ārstus, kas izpilda intravazālu lielo asinsvadu katetrizāciju, lai gan to dara tikai aptuveni 28 sertificēti kardiologi Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (KUS), Austrumu KUS, Liepājā un Daugavpilī. Nav pamanīti arī ārstu palīgi, kuri izpilda lielāko daļu NMPD izsaukumu.

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība gatavo informāciju Pasaules Bankai un Eiropas organizācijām par bezatbildīgo pētījumu un ieteikumiem Latvijas medicīnas nozarei.

Vēstuli parakstījuši LĀB prezidents Pēteris Apinis un Latvijas Slimnīcu biedrības prezidents Jevgēņijs Kalējs.

Foto: Ērika Oša zīmējums, "Ēriks Ošs. Pasaules bankas pētījums. Var būt bīstams veselībai!"