žagošanās

[singultus]

žagošanās cēloņi var būt dažādi. Visbiežāk to izraisa sasteigta ēšana, kad tiek norīts daudz gaisa, un tāpēc rodas diafragmas kairinājums. Impulsi no diafragmas, kuņģa vai vēderplēves nonāk elpošanas centros, kas savukārt raida impulsus atpakaļ uz diafragmu un elpošanas muskuļiem. Tie krampjveidīgi saraujas, vienlaikus notiek strauja 
ieelpa un ar troksni aizveras balss sprauga. Žagošanās var rasties arī tad, ja ir lietots liels daudzums alkohola, norīta pārāk karsta, auksta vai kairinoša barība, notikusi ķermeņa atdzišana (sevišķi bērniem). Žagošanās var būt arī dažu smagu slimību (piem., peritonīta, meningīta, encefalīta) gadījumā. Parasti žagošanās pāriet ātri. Tās izbeigšanos var veicināt ar dažādiem paņēmieniem: iedzer pāris malku auksta ūdens; pēc iespējas ilgi atkārtoti aiztur elpu; ar karotīti paceļ aukslēju ūku (mēlīti); norij sausu maizi vai sasmalcinātu ledu; lēni vai vienā malkā izdzer glāzi ūdens; ar pirkstiem viegli uzspiež uz acāboliem un tā kādu brīdi patur; vairākas reizes ātri un dziļi ievelk gaisu un ļoti lēni izelpo (šis veids efektīvi palīdz, ja žagošanos izraisījusi nervozēšana); bērnus ieteicams pakutināt – tad viņi aiztur elpu; var arī iedot padzerties; apēd tējkaroti cukura; ar diviem pirkstiem kairina rīkli, lai izraisītu rīstīšanos; zīdaiņiem dod iedzert saldinātu ūdeni (pustējkarotes cukura uz 120 gramiem ūdens). Ilgstoša žagošanās var liecināt par kādu slimību, tāpēc nepieciešams konsultēties ar ārstu.