vulvīts

[vulvitis; lat. volva, vulva dzemde]

sievietes ārējo dzimumorgānu iekaisums. Parasti ◊ izraisa baktērijas, vīrusi vai trihomonas. Infekcijas izraisītāju savairošanos maksts gļotādā veicina vispārējas slimības, piem., cukura diabēts, vai estrogēnu trūkums organismā. Tas izraisa stipru gļotādas niezi. Pie ārējiem cēloņiem pieder mehānisks kairinājums (piem., pārāk apspīlēta veļa), ķīmiskas vielas (piem., ziepes vai dezodorants). Pārmaiņas maksts gļotādā rodas arī grūtniecības laikā, hormonu lietošanas un alerģijas gadījumā. Mazām meitenēm ◊ nereti izraisa spalīši. Simptomi: ārējie dzimumorgāni ir sāpīgi, apsārtuši un pietūkuši. Kaunuma lūpas klāj gļotains vai strutains aplikums. Nereti gļotādā ir sakasījumi. Herpētiskās infekcijas gadījumā uz gļotādas simetriski veidojas sīki pūslīši, balti izdalījumi liecina par sēnīšinfekciju, bet kārpas – par inficēšanos ar cilvēka papilomas vīrusu. Urinēšana rada sāpes. Ārstē pamatslimību. Atkarībā no cēloņa gļotādas iekaisumu vietēji mazina pretsēnīšu (piem., kanestēns) vai antibakteriālas ziedes. Dzīšanu veicina kortikosteroīdus saturošas ziedes, kā arī brūču apdares līdzekļi (piem., bepantēns). Niezi un sāpes mazina vēsas kompreses un kumelīšu sēdpeldes.