Ūdensdziedniecība

Dažādas t° ūdens ārēja lietošana ārstniecībā un profilaksē; viens no vecākajiem ārstniecības paņēmieniem. Izšķir vietējās (piem., aplaistīšanās, noberzēšanās, ietinumi, kompreses) un vispārējās ūdens procedūras (piem., duša, pelde, peldēšanās). Brīvdabas ūdensdziedniecības fizioloģiskā iedarbība sākas ar ūdens radīto ādas kairinājumu, kas izraisa sarežģītu asinsrites un nervu sistēmas reakciju un pārmaiņas visā organismā, piem., muskuļaudi atbild ar saraušanos vai atslābumu, nervu sistēma - ar pastiprinātu vai pavājinātu ierosināmību, dziedzeri - ar palielinātu vai samazinātu sekrēta izdalīšanos, asinsrites sistēma - ar asinsvadu sašaurināšanos vai paplašināšanos utt. Visjutīgākie pret kairinātāju ir slimi audi, kas uz ūdensdziedniecības procedūru reaģē sevišķi spēcīgi. Ūdensdziedniecības procedūras iedarbojas termiski, mehāniski un ķīmiski. Spēcīgākais un svarīgākais ir termiskais kairinājums; tas izskaidrojams galvenokārt ar ūdens lielo siltumvadītspēju (daudz lielāka nekā gaisam). Izšķir aukstas ūdensdziedniecības procedūras (t° zem 20°), vēsas (25-32°), remdenas jeb indiferentas (34-36°), siltas (37-39°) un karstas ūdensdziedniecības procedūras (40° un vairāk). Lielāko efektu dod tādas ūdensdziedniecības procedūras, kuru t° augstāka vai zemāka par ķermeņa pastāvīgo t°, turklāt iedarbības efekts ir lielāks, ja t° atšķirība ir lielāka. Aukstuma un siltuma iedarbība uz organismu būtiski atšķiras.

Auksto un vēso procedūru pirmajā fāzē (pirmajās minūtēs) ādas asinsvadi sašaurinās, organisma siltumatdeve samazinās un siltums uzkrājas organismā. Ādas asinsvadu sašaurināšanās palielina asinsrites pretestību perifērijā, nedaudz ceļas asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība. Ādas kairinājums tonizē nervu sistēmu. Rodas aukstuma sajūta, āda kļūst bāla, vēsa. Tam seko aukstuma kairinājuma reakcijas otrā fāze, kad sašaurinātie asinsvadi paplašinās, asinsvadu sienas tonuss samazinās. Āda kļūst sārta un silta, slimniekam ir patīkama siltuma, mundruma, svaiguma sajūta. Trešajā fāzē siltumatdeve pastiprinās; to kompensē vielmaiņas pastiprināšanās un siltuma producēšanās. Vielmaiņas pastiprināšanās izraisa lielu skābekļa patēriņu, kā arī asinsrites un elpošanas sistēmas funkciju pastiprināšanos (padziļinās un pastiprinās elpošana). Ādas asinsvadu paplašināšanās rada nelielu pulsa palēnināšanos un asinsspiediena pazemināšanos. Aukstuma iedarbībai turpinoties, asinsvadi zaudē tonusu un paplašinās, asinsrite palēninās, āda kļūst zilgana, vēsa. Patīkamo vispārējo siltuma sajūtu nomaina aukstuma sajūta (otrreizēja) un drebuļi, mundrumu - nogurums, vājums, nervozitāte, uzbudināmība. Tas liecina, ka procedūra ir nepareizi dozēta, neatbilst organisma reaktivitātei. Atkārtoti pakļauts aukstu procedūru iedarbībai, organisms pamazām pierod pie noteikta stipruma kairinājuma un reaģē mazāk - uz to balstās ūdensdziedniecības izmantošana norūdīšanās procedūrās.

Siltas vispārējas ūdens procedūras (37-39°) pamazām sasilda ķermeni, paplašinās ādas un arī dziļāko ķermeņa daļu asinsvadi, pazeminās asinsspiediens, nedaudz paātrinās pulss, samazinās nervu sistēmas tonuss, atslābst muskulatūra, samazinās gremošanas dziedzeru darbība, palielinās urīna izdalīšanās; procedūras iedarbojas nomierinoši, uzlabojas miegs.

Karsta ūdens procedūrās (40° un vairāk) ķermenis stipri sasilst, no liekā siltuma organisms cenšas atbrīvoties, tāpēc paplašinās ādas asinsvadi. Ja šāda procedūra ir vispārēja, t.i., iedarbojas uz visu ķermeni, siltumatdeve nevar notikt, jo viss ķermenis apņemts ar ūdeni, kam t° augstāka. Lai ķermeņa t° izlīdzinātos, bagātīgi izdalās sviedri - organisms aizsargājas pret pārkaršanu. Pastāvot šādai spēcīgai siltuma iedarbībai, paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, rodas uzbudinājums. Ilgstošas karstas ūdensdziedniecības procedūras nelabvēlīgi ietekmē asinsrites un nervu sistēmu. Ļoti īslaicīgas karsta ūdens procedūras (1-2 min.) Austrumu tautas karstā laikā lieto uzmundrināšanai, atsvaidzināšanai. Ūdensdziedniecības procedūras mehānisku kairinājumu rada ūdens masas spiediens uz ķermeni (peldē, arī brīvdabas un baseina peldē) un ūdens kustība (duša, peldēšanās upē, jūras viļņos). Ūdens ir daudz smagāks par gaisu, un tā spiediens peldes laikā uz kājām, vēderu, krūšu dobumu maina asinsrites apstākļus ādā un iekšējos orgānos - ādas vēnas un vēdera dobuma orgānu asinsvadi tiek saspiesti, asinis no tiem atplūst, palielinās asins pieplūde sirdij un plaušām. Ārējais spiediens un asins pieplūde apgrūtina ieelpu, bet atvieglo izelpu. Ūdens kustības mehāniskais spiediens paplašina ādas asinsvadus, pēc tam rodas attiecīgas pārmaiņas dziļākos audos un orgānos. Dažkārt mehānisko kairinājumu pastiprina ar papildu paņēmieniem (slimnieka noberzēšana; tādu ierīču lietošana, kas ūdeni novirza uz ārstējamo vietu ar noteiktu, precīzi regulējamu spiedienu, t.i., medicīniskās dušas, zemūdens dušas u.c).

Ūdensdziedniecībā ķīmiskais kairinājums parastā ūdens (saldūdens) procedūrās ir minimāls; vairāk tas izteikts, ja lieto jūras ūdeni, kas satur 0,1-5% dažādu sāļu, tāpat tad, ja atbilstoši ārstēšanas nolūkam ūdenim kā ādas kairinātāju pievieno vārāmo sāli, sinepes, augu ekstraktus u.c. Liels ķīmisks kairinājums ir arī minerālūdeņu procedūrās, jo minerālūdeņi satur ogļskābo gāzi, sērūdeņradi, radonu (skatīt balneoloģija; balneoterapija); ķīmiskās vielas daļēji uzsūcas arī caur ādu vai gļotādu.

Ūdensdziedniecības procedūras iedarbības efektu rada atsevišķo faktoru izraisīto pārmaiņu summa; atsevišķie faktori cits cita ietekmi pastiprina, piem., aukstuma iedarbību pastiprina mehānisks faktors. Katrā ūdensdziedniecības procedūrā bez saskares ar ūdeni zināma nozīme ir arī apkārtējo apstākļu ietekmei uz CNS, piem., labi iekārtotas procedūru telpas, skaista daba u.c. Ūdensdziedniecības procedūras plaši lieto organisma norūdīšanai; tās izmanto arī daudzu akūtu un hronisku slimību ārstēšanā. Aukstās ūdensdziedniecības procedūras lieto asinsrites un nervu sistēmas slimību gadījumā, lai kairinātu nervu sistēmu, uzlabotu vielmaiņu un palielinātu organisma pretestību nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbībai; remdena ūdens procedūras - dažu asinsrites traucējumu, pastiprinātas uzbudināmības gadījumā; siltās procedūras lieto galvenokārt hronisku iekaisumu ārstēšanā. Par konkrētas procedūras izvēli katrā gadījumā jākonsultējas ar ārstu.