taukmaiņa

tauku bioķīmiskās pārvērtības organismā. Kopējās vielmaiņas daļa, kas dod organismam, gk. sirds un skeleta muskuļiem nepieciešamo enerģiju. Ar uzturu uzņemtie tauki gremošanas traktā žultsskābju ietekmē emulģējas. Sīkākie tauku pilieni no tievās zarnas nonāk limfā. Lielākā daļa tauku enzīma lipāzes (izdala aizkuņģa dziedzeris un zarnu gļotāda) ietekmē sašķeļas līdz glicerīnam un taukskābēm. Zarnu sienā notiek daļēja tauku resintēze, radušies triglicerīdi nokļūst limfā vai asinīs. Tauku uzsūkšanos veicina hormoni kortikosteroīdi un adrenokortikotropīns, nozīme ir arī uztura ķīmiskajam sastāvam. Uzsūktie triglicerīdi un taukskābes tūlīt iesaistās vielmaiņā vai arī nogulsnējas tauku depo – zemādas saistaudos, lielajā taukplēvē. Ap atsevišķiem orgāniem uzkrājušies tauki darbojas par amortizatoru pret mehāniskiem triecieniem un pasargā orgānus no atdzišanas. Sievietēm vidēji uzkrājas vairāk tauku nekā vīriešiem. Tauku masa ir caurmērā 16% no ķermeņa masas. Organismā tauki sintezējas arī no ogļhidrātmaiņas (aknās apm. 30% glikozes pārvēršas taukos) un olbaltumvielmaiņas produktiem. No depo vietām tauki tiek reflektoriski mobilizēti un pārnesti uz aknām vai patēriņa vietām. Tauki organismā noārdās līdz ogļskābajai gāzei un ūdenim un dod enerģiju. Taukskābju skaldprodukti tiek izmantoti citu savienojumu (fosfolipīdu, holesterīna u.c.) sintēzei, kā arī sirds un skeleta muskuļu barošanās procesos. ◊ kontrolē nervu sistēma, kā arī hipofīzes, virsnieru un dzimumdziedzeru hormoni. Par galveno enerģijas avotu tauki kļūst bada laikā, cukura diabēta un vairogdziedzera hiperfunkcijas gadījumā, cilvēkiem, kam ir dažādas izcelsmes drudzis.