pleirīts

[pleuritis; gr. pleura sāni] 

pleiras iekaisums. ◊ gadījumā pleiras dobumā var rasties izsvīdums – uzkrāties šķidrums – eksudāts. Parasti ◊ noris vienlaikus ar kādu plaušu (tuberkulozi, pneimoniju, audzēju, infarktu u.c.) vai blakusorgānu slimību. ◊ var attīstīties arī autoimūnslimību vai vīrusinfekcijas gadījumā. Visbiežāk sākumā attīstās sausais (fibrinozais) ◊. Uz pleiras lapām nogulsnējas fibrīns, tāpēc pleiras virsma kļūst nelīdzena un elpojot rodas berze, kas rada asas, durošas sāpes. Slimniekam dziļi elpojot, klepojot, kustoties, sāpes pastiprinās. Sāpju lokalizācija atkarībā no iekaisuma vietas var būt dažāda. Slimniekam ir sauss klepus un nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra. Sausais ◊ parasti ilgst 1–3 nedēļas, bet tas var pāriet slapjajā (eksudatīvajā) ◊. Slapjajam ◊ raksturīga lielāka eksudāta daudzuma uzkrāšanās pleiras dobumā. Pēc eksudāta rakstura šis ◊ var būt serozs (eksudāts dzidrs, dzeltenā krāsā), hemorāģisks (asiņains) un strutains. Slapjā ◊ gadījumā slimība var sākties pakāpeniski, ar nelielām sāpēm. Šķidruma daudzumam pleiras dobumā palielinoties, sāpes mazinās, bet rodas smaguma sajūta krūtīs un apgrūtināta elpošana. Ja pleiras dobumā sakrājas ļoti daudz eksudāta (viens litrs vai vairāk), tiek saspiesta plauša un rodas aizdusa. Diagnozes apstiprināšanai veic rentgenoloģisko un ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, tuberkulīna testu, asins analīzes. Ārstē pamatslimību. Ja eksudāta ir daudz, nepieciešama pleiras punkcija (šķidruma izvadīšanai, lai atslogotu plaušas un sirdi). Sausā ◊ gadījumā elpošanu atvieglo pretsāpju līdzekļi. Slimnieks jāgulda uz slimajiem sāniem, lai atvieglotu elpošanu. Slimniekam atveseļojoties, eksudāts parasti uzsūcas. Bieža komplikācija ir pleiras saaugumu rašanās.