pleira

[pleura; gr. pleura sāni] 

plāns, gluds, mitrs, serozs apvalks (plaušu plēve), kas ap katru plaušu veido atsevišķu maisu. ◊ ir divas lapas: viscerālā (orgānu) lapa jeb plaušu ◊, kas sedz plaušas un ieiet arī starp daivām, un parietālā lapa, kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienu. Pēc tā, kam pieguļ parietālā lapa, ◊ šķir vairākas daļas: ribu ◊ (tā izklāj ribas un iekšējos ribstarpu muskuļus), diafragmas ◊ (izklāj diafragmu no augšas) un videnes ◊ (iestiepta starp krūšu kaula mugurējo un mugurkaula priekšējo virsmu). Starp abām lapām apkārt katrai plaušai ir šaurs, hermētiski noslēgts ◊ dobums, kurā ir serozs šķidrums. Tas mazina berzi un atvieglo elpošanas kustības. Normāli šķidruma ir maz. Tā daudzums palielinās iekaisuma (pleirīta) gadījumā. Ja ir ievainota krūškurvja siena, ◊ dobumā var iekļūt gaiss. Tad attīstās pneimotorakss.