Plaušu vēža risks atkarīgs no izsmēķēto cigarešu skaita

Artjoms Špaks, torakālais ķirurgs,

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību centra virsārsts

Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju grupa, kas attīstās no plaušu un bronhu šūnām dažādu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē. Šis vēzis uzrāda visaugstāko mirstību — tas ir galvenais slepkava onkoloģisku saslimšanu vidū, katru gadu atņemot vairāk dzīvību nekā zarnu, prostatas, olnīcu un krūts vēži kopā.

Kas tas ir un kādēļ rodas?

Plaušas ir pāra elpošanas sistēmas orgāns, kurš atrodas krūšu kurvī un nodrošina dzīvībai nepieciešamo gāzu apmaiņu. Nodrošinot elpošanu, plaušas kalpo arī kā filtrs — tātad visas kaitīgas vielas no elpceļiem nonāk plaušās un negatīvi ietekmē kā pašas plaušas, tā arī cilvēka organisma veselības stāvokli kopumā. Nav noslēpums, ka galvenais kaitīgais faktors, kas nelabvēlīgi ietekmē plaušas, ir smēķēšana. Plaušu vēža risks pieaug ar laiku un ir atkarīgs no izsmēķētu cigarešu skaita.

Smēķēšanas rezultātā tiek bojātas šūnas, kas izklāj elpceļus un plaušas. Jau mirklī, kad jūs ieelpojat cigarešu dūmus (kas satur vairākas vēzi izraisošas vielas — kancerogēnus), izmaiņas plaušu audos sākas nekavējoties. Sākumā organisms ir spējīgs tikt galā ar šūnu bojājumiem un salabot tos, taču ar katru nākamo reizi bojājums kļūst nopietnāks, izraisot izmaiņas šūnās un veicinot to pārtapšanu par vēža šūnām. Vēzis var attīstīties gan aktīviem, gan pasīviem smēķētājiem. Svarīgi, ka, atmetot smēķēšanu pat pēc vairāku gadu smēķēšanas stāža, jūs varat būtiski samazināt plaušu vēža attīstības risku. Diemžēl, izvairīšanās no smēķēšanas negarantē, ka cilvēks nesaslims, un šādos gadījumos ir grūtāk skaidri identificēt slimības iemeslu, kas varētu būt iedzimtība, azbesta vai smago metālu ietekme.

Izšķir divus galvenos plaušu vēža veidus, pamatojoties uz šūnu izskata mikroskopā — sīkšūnu vēzis un ne-sīkšūnu vēzis, kas apvieno plakanšūnu vēzi, lielšūnu vēzi un adenokarcinomu.

Kā plaušu vēzi atpazīt?

Agrīnajās stadijās plaušu vēzis parasti neizraisa simptomus un nerada sūdzības; bieži vien tās parādās tikai vēlīnajās stadijās. Slimības simptomi ietver klepu (kas nepazūd un nepadodas ārstēšanai), hroniskā „smēķētāju klepus” izmaiņas, asins piejaukumu krēpām, elpas trūkumu, sāpes krūšu kurvī, balss piesmakumu, svara zudumu, sāpes kaulos, galvassāpes.

Progresējot tā attīstībai, plaušu vēzis var izraisīt dažādus sarežģījumus: elpas trūkums var rasties tāpēc, ka audzējs nosprosto elpceļus, savukārt, krūšu kurvī uzkrājoties šķidrumam, tiek saspiesta plauša un elpošanas kustības kļūst apgrūtinātas. Plaušu vēzis var izraisīt arī asiņošanu no elpceļiem, kas reizēm ir ļoti bīstama. Ar limfu un asins plūsmu vēža šūnas izplatās pa visu organismu, radot jaunus audzēja mezglus — metastāzes. Audzēja izplatība uz citiem orgāniem (visbiežāk limfmezgliem, aknām, virsnierēm, kauliem, galvas smadzenēm) traucē šo orgānu funkciju vai izraisa grūti kontrolējamas sāpes.

Lūdzu, informējiet savu ārstu, ja jums ir slimības pazīmes, lai varētu pēc iespējas ātrāk sākt atbilstošu izmeklēšanu. Jūsu ārsts var palīdzēt arī atmest smēķēšanu, iesakot psihoterapiju, medikamentus vai nikotīnu aizvietojošu terapiju.

Izmeklēšana

Nevajag aizmirst par obligātām ikgadējām veselības pārbaudēm, kas ietver plaušu rentgenu, bet diemžēl nav garantijas, ka tas palīdzēs atklāt audzēju savlaicīgi. Viens no veidiem, kā var savlaicīgi atklāt plaušu vēzi pacientiem bez simptomiem, ir ikgadējas plaušu datortomogrāfijas izmeklējums pacientiem ar augstu vēža attīstības risku — smēķētājiem pēc 55 gadu vecuma. Atklājot slimību agrīni, tā labāk padodas ārstēšanai. Jāatzīst, ka plaušu vēža agrīnā diagnostika ir svarīgs, bet grūts uzdevums. Nav ideālas metodes vai asins testa, kas ļautu pārliecinoši diagnosticēt vēzi.

Es pašlaik vadu pētījumu, kura mērķis ir agrīnās stadijas plaušu vēža biomarķieru atklāšana. Tā ir aktuāla tēma, taču joprojām ir nepieciešama dažādu metožu kombinācija plaušu vēža diagnozes apstiprināšanai.

Jūsu ārsts var piedāvāt vairākus izmeklēšanas variantus, kas iekļauj vizuālu diagnostiku — rentgenu, datortomogrāfiju, ultrasonoskopiju un magnētisko rezonansi; audu parauga paņemšanu (biopsiju) ar adatas palīdzību, bronhoskopiju vai diagnostisku operāciju. Pēc plaušu vēža diagnozes uzstādīšanas nākamais ārsta uzdevums ir noteikt slimības stadiju, kas palīdz izvēlēties atbilstošu ārstēšanu.

Ja jums ir ieplānota vizīte pie plaušu speciālista — pneimonologa vai torakālā jeb plaušu ķirurga, būtu vēlams iepriekš sagatavoties, jo tas būs noderīgi gan jums, gan speciālistam. Pieraksiet visas sūdzības un simptomus; laiku, kad parādījās sūdzības; sagatavojiet regulāri lietoto medikamentu sarakstu; paņemiet līdzi izrakstus no slimnīcām, rentgena un/vai datortomogrāfijas aprakstu, kā arī izmeklējumu kopiju diskā (ja tāds ir ticis izsniegts). Apsveriet speciālista apmeklējumu kopā ar ģimenes locekli vai draugu, lai jums būtu atbalsts un iespēja labāk atcerēties visu informāciju.

Ārstēšanas iespējas

Nesaņemot ārstēšanu, plaušu vēzim ir ļoti slikta prognoze. Ārstēšana ļauj pagarināt dzīvildzi, kā arī palīdz kontrolēt simptomus. Klīnikā jūs kopā ar speciālistu apspriedīsiet ārstēšanas plānu, balstoties uz vairākiem faktoriem — jūsu vispārējo stāvokli, audzēja stadiju un veidu —, kā arī jūsu vēlmes. Ārstēšanas iespējas bieži iekļauj vienu vai vairākus variantus — ķirurģiska ārstēšana, ķīmijterapija, staru terapija. Atsevišķos gadījumos pacients drīkst atteikties no ārstēšanas, ja uzskata, ka ārstēšanas riski varētu pārsniegt ieguvumus.

Ķirurgs var piedāvāt plaušu operāciju, lai izgrieztu audzēju veselo audu robežās — operācijas varianti iekļauj ķīļveida rezekciju — neliela plaušas fragmenta izgriešanukopā ar audzēju; lobektomiju — plaušas daivas izgriešanu vai pneimonektomiju — visas plaušas izgriešanu. Ir iespējamas gan vaļējas operācijas, gan endoskopiskās operācijas — caur maziem griezieniem. Ķirurģiska ārstēšana ir iespējama agrīnās slimības stadijās un sniedz vislabākos rezultātus.

Lai nostiprinātu ķirurģiskās ārstēšanas efektu, kā arī kontrolētu audzēja augšanu un slimības simptomus vēlīnajās stadijās, papildus lieto ķīmijterapiju ar zālēm, kas nogalina audzēja šūnas. Parasti tiek lietota zāļu kombinācija, ko nozīmē ciklu veidā. Lai nonāvētu audzēja šūnas, iespējams veikt staru terapiju ar jonizēto starojumu. Staru terapija var tikt pielietota atsevišķi vai kombinācijā ar citām ārstēšanas metodēm radikālai un paliatīvai ārstēšanai.

Tikai savlaicīga plaušu vēža diagnostika un ārstēšana var paildzināt mūžu un uzlabot dzīves kvalitāti.

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā jūs varat saņemt augsti kvalificētu plaušu vēža speciālistu (pneimonologa, torakālā ķirurga un onkologa) konsultācijas, kā arī veikt pilna spektra izmeklēšanu un saņemt Latvijā pašlaik modernāko pieejamo ārstēšanu praktiski bez rindas.