Nieze

Nieze [pruritus] – subjektīva apgrūtinoša sajūta ādā vai gļotādā, kura rada tieksmi kasīties, lai atvieglotu šo sajūtu. Nieze var būt dedzinoša, dzeļoša vai kņudinoša; ādas vai gļotādas kasīšana rada to bojājumus, kreveles vai rētas. Dažreiz bojātajos apvidos pievienojas infekcija. Nieze parasti nav pastāvīga, bet uznāk viļņveidīgi. To var radīt kukaiņu dzēlumi, dažādi augi (nātres u.c.), ķīmiskas vielas, medikamenti, sintētiski audumi, mehāniski kairinājumi, putekļi, raugveida sēnes, trihomonas u.c. Niezes izcelsme ir saistīta ar veģetatīvās nervu sistēmas kairinājumu, kā arī ar psihi. Vispārēja nieze vienmēr liecina par visa organisma slimību. Sevišķi izteiktu vispārēju niezi var izraisīt cukura diabēts un asinsrades orgānu slimības. Viens no vispārējās niezes paveidiem ir t.s. vecuma nieze, ko izraisa vielmaiņas traucējumi ādā, kā arī skābekļa trūkums. Niezi veicina uztraukums, kairinošas garšvielas, apkārtējās vides temperatūras maiņa. Ārstēšanā galvenais ir novērst niezes cēloņus un ārstēt organisma iekšējos traucējumus. Vietēji niezi mazina dažādas ziedes, šķīdumi, krēmi vai geli, kā arī auksti apliekamie. Niezi mazina vēsums – vēss gaiss, noskalošanās ar aukstu ūdeni. Svīšana niezi pastiprina, tāpēc jāizvēlas viegls apģērbs, naktī jāsedzas ar plānu segu.