nekroze

[necrosis; gr. nekrōsis atmiršana, no nekros miris, nedzīvs] 

šūnu, orgāna daļas vai orgāna atmiršana dzīvā organismā; smagākās vielmaiņas traucējumu, piem., skābekļa trūkuma, smaga (III–IV pakāpes) apdeguma, apsaldējuma, ievainojuma vai toksisku vielu iedarbības sekas. Audos, kas satur daudz olbaltumvielu (piem., sirdī, nierēs, liesā, kuņģa un zarnu traktā) rodas stingri, dzeltenīgi perēkļi, kas vēlāk pārveidojas cietās saistaudu rētās. Audos, kuros olbaltumvielu ir maz, piem., smadzenēs, rodas dobumi, kas nav izklāti ar epitēliju (pseidocistas). Par gangrēnu sauc ◊, kas attīstās gaisa iedarbībā: audi sažūst, sačokurojas un kļūst zilganmelni vai melni un izskatās it kā mumificēti (sausā gangrēna). Ja ◊ perēklī iekļūst baktērijas, attīstās mitrā gangrēna: audi izskatās satrūdējuši; izdalās nelāga puvuma smaka. Gangrēna parasti attīstās ekstremitāšu apvidos, kas ir slikti apasiņoti, kā arī iekšējos orgānos, kas ir saistīti ar ārējo vidi, piem., pēc ievainojuma. Zarnu ◊ var rasties arī zarnu iesprūduma vai aizsprostojuma gadījumā. Gangrēna nereti attīstās cukura diabēta slimniekiem; arī cilvēkiem, kam ir artēriju aizsprostojumi (piem., obliterējošais endarterīts). ◊ var izraisīt arī čūsku, indīgu kukaiņu vai citu dzīvnieku kodumi vai dzēlumi vai nervu darbības traucējumi. ◊ slimajā orgānā rada stipras sāpes un paliekošus bojātā orgāna darbības traucējumus. Ārstēšana. Sausās gangrēnas gadījumā uz atmirušās ādas var likt sausus pārsējus un gaidīt mumificēšanos un šo audu atdalīšanos. Kopjot mitrās gangrēnas perēkļus, izmanto vaļīgus, ar antibiotikām piesūcinātus pārsējus. Nepieciešamības gadījumā slimie audi jāizoperē vai ekstremitāte jāamputē. Bīstama komplikācija ir sausās gangrēnas transformēšanās par mitro, nekrozes procesa paplašināšanās un asins saindēšanās, jo plašas ◊ gadījumā audu sabrukšanas produkti uzsūcas, izraisot organisma intoksikāciju.