Mikroklimats

Nelielas teritorijas (piem., atsevišķa lauka, paugura nogāzes vai virsotnes, purva, ezera krasta, meža, pilsētas parka vai laukuma) vai slēgtas telpas klimats. Mikroklimatu nosaka gaisa mitrums, t°, kustības ātrums un virziens, kā arī saules starojuma enerģija, piem., mežā ir cita gaisa t° un mitrums nekā klajā laukā; pilsētu mūra celtnes un ielu asfalta segums karstā laikā ir papildu siltuma avoti; dūmi rūpniecības rajonos stipri samazina saules ultravioletā starojuma intensitāti. Apdzīvotās vietas mikroklimatu ietekmē tās plānojuma īpatnības, apstādījumu platība, ūdenstilpju tuvums u.c. faktori. Ārējās vides mikroklimats ne vienmēr labvēlīgi ietekmē cilvēka pašsajūtu un veselību, tāpēc slēgtās telpās mikroklimats tiek radīts mākslīgi (izmantojot apkuri, ventilāciju, arī gaisa kondicionēšanu), lai nodrošinātu cilvēkam vislabvēlīgākos apstākļus. Dzīvojamo, mācību, ārstniecības iestāžu telpu, rūpniecības uzņēmumu cehu un darba telpu mikroklimats ir atšķirīgs, tam jāatbilst cilvēka darba un dzīves veida īpatnībām. (Par mikroklimatu dzīvojamās telpās skatīt rakstā dzīvoklis.)