Maksts

Frontālā plaknē saplacināts, 8 - 10 cm garš, muskuļains, dobs sievietes dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem (skatīt attēlu rakstā dzemde). Maksts atrodas mazā iegurņa apakšdaļas centrā starp taisno zarnu un urīnizvadkanālu. Dzimumakta laikā makstī nonāk vīrieša sēkla - sperma, bet dzemdību un menstruāciju laikā pa maksti izdalās dzemdes saturs. Maksts augšgals aptver dzemdes kakla apakšdaļu, tā ka starp dzemdes kaklu un maksts sienu izveidojas cirkulāri ejošs padziļinājums - maksts velve, kas mugurpusē dziļāka nekā priekšpusē. Maksts apakšgals atveras maksts priekštelpā, kas atrodas starp mazajām kaunuma lūpām. Rodoties ārējo dzimumorgānu iekaisumam, bieži iekaist arī maksts gļotāda (skatīt vaginīts). Ieeju makstī daļēji aizklāj gļotādas kroka - jaunavības plēve. Uzsākot dzimumdzīvi, tā pārplīst, bet pēc dzemdībām paliek pāri tikai nelielu kārpiņu veidā. Maksts sienas iekšējā kārta - gļotāda priekšējā un mugurējā sienā veido šķērskrokas. Tās labi izteiktas jaunībā, bet vēlāk, sevišķi pēc atkārtotām dzemdībām, pamazām izzūd. Zem gļotādas daudzkārtu plakanā epitēlija atrodas gļotādas saistaudi, kuros daudz elastīgo šķiedru. Tālāk seko muskuļkārta, ko veido galvenokārt gludās muskuļšūnas. Tikai maksts lejasdaļā ir šķērssvītru muskuļšķiedras. Tās veido slēdzējmuskuli, kas aptver arī urīnizvadkanāla apakšgalu. Ārējo sienas kārtu veido saistaudi; tajā daudz elastīgo šķiedru. Gļotādas krokojums un daudzās elastīgās šķiedras ļauj maksts sienai stipri izstiepties dzemdību laikā. Maksts sienā dziedzeru nav, bet gļotādas mitrumu rada filtrācija no sienas asinsvadiem, kā arī dzemdes kakla dziedzeru sekrēts, kas te nonāk pa dzemdes atveri. Makstī ir skāba reakcija. Tā aizsargā maksti no kaitīgu mikrobu iedarbības, kas maksts skābajā vidē tiek vai nu pilnīgi iznīcināti, vai arī stipri novājināti. Tāpēc nekādu skalošanu bez ārsta norādījuma nedrīkst izdarīt.