Kokaīns

Kokaīns– alkaloīds, ko satur kokaīnkrūma jeb kokas (Erythroxylon coca) lapas (aug gk. Dienvidamerikas ziemeļrietumos). Sākotnēji kokaīnu izmantoja pret gremošanas traucējumiem un par nomierinošu līdzekli karavīriem un strādniekiem, vēlāk – par antidepresantu un vietējās anestēzijas līdzekli. Kokaīnu asinsvadus sašaurinošās un vietēji atsāpinošās darbības dēļ izmanto acu slimību ārstēšanā. Kokaīns ir bīstama narkotika; ja to iešņauc, košļā vai injicē, rodas spēcīga eiforija. Kokaīns ātri izraisa fizisku un psihisku atkarību (kokaīnisms). Ilgstoši lietojot, rodas apātija, novājēšana, vajāšanas mānija. Ja kokaīnu šņauc ilgstoši, var rasties deguna starpsienas perforācija (atvērums). Akūtas saindēšanās gadījumā rodas halucinācijas un trauksmains stāvoklis. Var būt arī elpošanas centru paralīze vai nāvējoši sirds ritma traucējumi. Sportā kokaīna lietošana izraisījusi vairākus nāves gadījumus sirdsdarbības traucējumu dēļ.

[cocainum; sp. coca, no kečvu cuca kokaīnkrūms]