jaundzimušo hemolītiskā slimība

[morbus haemolyticus neonatorum; gr. haima asinis + lysis sadalīšanās, sairšana]

slimība, ko izraisa pastiprināta eritrocītu sabrukšana grūtnieces un augļa rēzus faktora vai asins grupu nesaderības gadījumā. Ja rēzusnegatīvai mātei attīstās rēzuspozitīvs auglis, grūtnieces asinīs reizēm veidojas antivielas pret rēzus faktoru, kuras var izraisīt bērna saslimšanu ar ◊. Šī slimība parasti rodas otrās un turpmāko grūtniecības reižu laikā, jo šo rēzus antivielu daudzums mātes organismā palielinās pakāpeniski. Antivielas var veidoties arī pirmās grūtniecības laikā, ja rēzusnegatīvai sievietei kādreiz ir pārlietas rēzuspozitīvas asinis. ◊ var rasties arī tad, ja nesakrīt grūtnieces un augļa asins grupa, piem., grūtniecei ir (I) 0 asins grupa, bet auglim – (II) A vai (III) B asins grupa. Slimības gaitā notiek augļa eritrocītu sabrukšana, kas turpinās arī jaundzimušajam. Eritrocītu sabrukšanas produkti, gk. bilirubīns, rada organismā lielas pārmaiņas un apdraud dzīvību. ◊ var izpausties vispārējas augļa tūskas veidā, kura ir smagākā slimības forma: bērni aiziet bojā pirmajās stundās pēc piedzimšanas. Otra ◊ forma ir dzelte, kas atšķirībā no fizioloģiskās dzeltes (parasti rodas otrajā dienā pēc piedzimšanas) rodas jau pirmajā mūža dienā. Dzeltei progresējot, bērns kļūst gurdens, slikti zīž, raud, nereti tam ir krampju lēkmes. Ja bilirubīns izgulsnējas galvas smadzeņu kodolos, attīstās bilirubīna encefalopātija, kas var izraisīt smagus galvas smadzeņu bojājumus. Lai savlaicīgi pamanītu un novērstu šās komplikācijas rašanos, jaundzimušajam, kam ir izteikta (ādas, gļotādas un acu baltumu) dzelte jau pirmajā mūža dienā, regulāri jākontrolē bilirubīna līmenis asinīs. Bērns, kas netiek ārstēts, var aiziet bojā vai kļūt par invalīdu. Ārstēšana. Bērns, kam bilirubīna līmenis asinīs nedaudz pārsniedz normu, vēl nav jāārstē, tikai regulāri jāpārbauda viņa asins analīze. Ja bilirubīna līmenis paaugstinās, bērns jāapstaro ar zilo gaismu (viļņu garums 470 nm). Apstarošanu kombinē ar šķidruma ievadi vēnā. Šīs procedūras ūdenī nešķīstošo bilirubīnu pārvērš šķīstošā savienojumā, kas var izdalīties. Bez tam bērns saņem fenobarbitālu, lai mazinātu to enzīmu aktivitāti, kuri sadala bilirubīnu. Ja šie
pasākumi nav veiksmīgi, nepieciešama asins pārliešana.