idiotija

[idiotia; gr. idiōteia nezināšana]

smagākās pakāpēs garīgā atpalicība. Labākajā gadījumā slimnieki saprot pamatrīkojumus un spēj izrādīt vienkāršas vajadzības. Runa sastāv no neartikulētām skaņām, bet atsevišķu lietoto vārdu nozīmi slimnieki paši īsti neizprot, no apkārtējo runas uztver tikai balss intonāciju. Vienatnē slimnieki vai nu ir nekustīgi, vai arī izdara nemērķtiecīgas, bieži stereotipiskas kustības. Emocijas ir vāji attīstītas. Labvēlīgs somatiskais stāvoklis, siltums, ēdiens rada apmierinātību, un otrādi – aukstums, nepietiekams uzturs rada nepatiku un dusmas. Emociju izpausme ir primitīva. Visraksturīgākais ir ļaunuma un dusmu afekts. Var būt bailes, kas ir atbildreakcija uz jauniem un neparastiem kairinājumiem. Reizē vērojami fiziski defekti: nepareiza kaulu sistēmas attīstība, kustību traucējumi, neiroloģiski bojājumi (paralīze, parēze, krampju lēkmes). Vieglākos gadījumos šie traucējumi ir mazāk izteikti, slimnieki iemācās staigāt un saprast dažus vārdus, sevi elementāri apkopt. Slimniekiem intelekta koeficients ir mazāks par 20.