Ģībonis

Īslaicīgs samaņas zudums, kam pamatā strauja asiņu aizplūšana no smadzenēm. Ģībonis biežāk rodas cilvēkiem ar pazeminātu asinsspiedienu, labilu veģetatīvo nervu sistēmu un anēmiju. Biežāk cieš jauni cilvēki. Ģīboni var izraisīt dažādi ārēji kairinātāji, piem., nepatīkams skats, nepatīkama smaka, riebīga garša. Ģīboni var radīt ari fiziskas sāpes, ilga stāvēšana karstās, piesmakušās telpās. Tas var iestāties, ja strauji maina ķermeņa stāvokli, piem., no horizontālā stāvokļa pāriet vertikālā. Ģībonis sākas ar reiboni, zvanīšanu ausīs, cilvēkam metas tumšs gar acīm, parādās auksti sviedri, tad seko īslaicīgs samaņas zudums. Slimnieks ir bāls, muskuļu tonuss pazemināts, rokas un kājas vēsas, mitras, pulss vāji pildīts, lēns, elpošana palēnināta. Ģībonis ilgst dažas minūtes, retāk 10 - 15 minūtes. Ārstēšana. Noģībušais jānovieto horizontāli vai ar galvu zemāk. Jāatbrīvo kakls un krūtis, jārūpējas par svaigu gaisu. Pie deguna pieliek vates piciņu, kas samērcēta ožamajā spirtā. Dod dzert stipru kafiju vai tēju. Ja ģībonis ieilgst, izdara kofeīna, kordiamīna, kampara zemādas injekcijas. Profilakse. Jānostiprina nervu un asinsrites sistēma, jāārstē anēmija. Jālieto pilnvērtīgs uzturs, daudz jāuzturas svaigā gaisā, jānodarbojas ar fizkultūru. Jāizmanto ūdens procedūras, saules un gaisa peldes.