Galvassāpes

[cephalalgia]

galvassāpes [cephalalgia]. ◊ izraisa jušanas nervu šķiedru un to galu kairinājums cietajā smadzeņu apvalkā, kā arī smadzeņu lielo asinsvadu sienā vai galvaskausa velves muskuļos un asinsvados. ◊ izvietojums var būt dažāds atkarībā no tā, kurā apvidū ir kairināti jutīgie nervu veidojumi. Ja ir bojātas galvas vai kakla jušanas nervu, piem., trijzaru, mēles un rīkles nerva, kakla nervu saknīšu šķiedras, ◊ ir norobežotas noteiktā galvas apvidū. Vietējām ◊ pamatā var būt arī nervu pinuma, šķiedru un to galu kairinājums dažu artēriju sienā. Ja ir kairināti nervu šķiedru gali smadzeņu apvalkos un to asinsvados, ◊ var būt visā galvā. ◊ var būt vienā pusē, piem., migrēnas gadījumā un tad, ja ir bojāts kāds no galvas smadzeņu asinsvadiem. Ja ◊ ir norobežotas nelielā laukumā galvas matainajā daļā vai sejā, to cēlonis visbiežāk ir patoloģisks process zobos, mandelēs vai mēlē. Stīpveida un cepurveida ◊ izraisa nervgaļu kairinājums galvaskausa velves muskuļos. Dažāds var būt arī ◊ raksturs. Ļoti asas ◊ ir neiralģijas gadījumā, bet trulas, plēsošas – ja ir kairināti nervgaļi smadzeņu apvalkos, piem., pieaugot smadzeņu šķidruma spiedienam. Spiedīgas ◊ raksturīgas nervgaļu kairinājumam galvaskausa velves muskuļos, piem., neirozes gadījumā. Īsu lēkmju veidā (dažas sekundes vai minūtes) parasti ir neiralģiskas ◊. Lēkmes, kas ilgst vairākas stundas vai pat dienas, raksturīgas migrēnai, bet pastāvīgas ◊ ir tad, ja ir bojāti smadzeņu apvalki un paaugstināts vai pazemināts spiediens galvaskausa dobumā. ◊ cēlonis var būt arī  patoloģiski procesi citās organisma daļās, kuri var sekundāri radīt funkcionālas vai strukturālas pārmaiņas minētajos nervu elementos galvas apvidū. ◊ ļoti bieži izraisa mandeļu, zobu, deguna blakusdobumu, ausu u.c. sastrutojums. ◊ cēlonis var būt hroniskas infekcijas slimības un intoksikācija (ar alkoholu, nikotīnu, benzīnu, arī cukura diabēta, aknu vai nieru slimību izraisīta), kā arī asins-rites sistēmas slimības (ateroskleroze, arteriālā hipertensija, vaskulīts), plaušu slimības (emfizēma, pneimoskleroze), acu slimības (glaukoma, iridociklīts) un nepareizas brilles. Ārstēšana. Labi palīdz pretsāpju un nesteroidālie pretiekaisuma līdzekļi, kā arī ūdens procedūras, stresa samazināšana, darba un atpūtas režīma ievērošana. Tā kā ◊ ir ļoti daudzu slimību pazīme, hronisku un atkārtotu ◊ gadījumā noteikti jākonsultējas ar ārstējošo ārstu vai neirologu.