galvaskauss

[cranium] 

galvas skelets. Tam ir divas daļas: mugurējā – smadzeņdaļa un priekšējā – sejasdaļa. Smadzeņdaļā atrodas galvas smadzenes un to apvalki, kā arī dzirdes un līdzsvara orgāni. Tās skeletu veido astoņi kauli: pakauša kauls, spārnkauls, pieres kauls, sietiņkauls, divi paura kauli un divi deniņu kauli. ◊ smadzeņdaļā šķir velvi un pamatni. ◊ velvi no priekšpuses veido pieres kaula zvīņa, no mugurpuses – pakauša kaula zvīņa: augšpusē ir paura kauli, bet sānos – deniņu kaulu zvīņas. Kaulus saista šuves. Jaundzimušajiem tajās ir šauras saistaudu plēvītes, kas, dažu šuvju krustošanās vietās paplašinoties, veido t.s. avotiņus. Šuves un avotiņi ļauj bērna galvas formai nedaudz mainīties, kad tā iet cauri mazajam iegurnim dzemdību laikā. Avotiņi pārkaulojas mūža 1.–2. gadā. ◊ smadzeņdaļas kauliem no iekšpuses cieši piekļaujas cietais smadzeņu apvalks, kas vienlaikus ir arī to kaulplēve. Vietām tas sadalās divās lapās, izveidojot spraugveida telpas, t.s. venozos sinusus, pa kuriem cirkulē no smadzenēm atplūstošās venozās asinis. ◊ smadzeņdaļas pamatnes iekšējā virsmā ir trīs bedres: priekšējā, vidējā un mugurējā. Priekšējā ◊ bedre atrodas virs acu dobumiem un deguna dobuma, tajā atrodas galvas smadzeņu pieresdaivas un ožas nervi. No vidējās bedres to norobežo spārnkaula mazie spārni. Pa daudzajām vidējās bedres atverēm no ◊ iziet vairāki galvas smadzeņu nervi (II–VI), bet tajā ienāk iekšējās miegartērijas. Uz turku segliem (bedrīte spārnkaula ķermeņa augšējā virsmā) uzgulst smadzeņu piedēklis – hipofīze, bet pārējo bedres daļu aizņem galvas smadzeņu deniņdaivas. Deniņu kaulu piramīdā atrodas dzirdes un līdzsvara orgāni. Mugurējās ◊ bedres vidū ir lielais pakauša caurums, kas savieno ◊ dobumu ar mugurkaula kanālu. Tajā iegarenās smadzenes savienojas ar muguras smadzenēm. Pa citām šās bedres atverēm no ◊ iziet pārējie galvas smadzeņu nervi (VII–XII). Mugurējo ◊ bedri aizņem iega-renās smadzenes, smadzenītes un smadzeņu tilts. Traumu gadījumā sevišķi bīstami ir ◊ pamatnes kaulu lūzumi. Kaulu asās malas var bojāt dzīvībai svarīgus nervus un asinsvadus, kas iet cauri pamatnes kauliem. Asinsizplūdumi var saspiest nervus un traucēt to darbību. Viens no ◊ pamatnes kaulu lūzuma simptomiem ir asiņošana pa muti, degunu, ausīm, kā arī asinsizplūdumi ap acīm. Sejasdaļa sastāv no 15 kauliem. Lielākie no tiem ir augšžoklis un apakšžoklis. Augšžoklis ir pāra kauls; tas atrodas sejas skeleta vidusdaļā un piedalās deguna dobuma, acs dobuma un aukslēju veidošanā. Kaula apakšējā daļā ir alveolārais izaugums ar augšējiem zobiem. Kaula ķermenī ir augšžokļa (Haimora) dobums. Tāpēc iekaisums no deguna dobuma var pāriet arī uz augšžokļa dobumu. Apakšžoklim šķir ķermeni un divus zarus. Ķermenim ir alveolārā daļa ar apakšējiem zobiem, bet katra zara augšējā galā – galviņa, kas ar deniņu kaula locītaviedobumu un locītavpauguriņu veido apakšžokļa locītavu. Locītaviedobumā ir blīva saistaudu plātnīte – locītavas disks, kas palielina kustībspēju. Ja locītavas somiņa ir vaļīga, locītavas galviņa, cilvēkam pārāk plaši atverot muti, var pārslīdēt pāri deniņu kaula locītavpauguriņam, rodoties locītavas izmežģījumam.