gaisa piesārņojums
Gaisu piesārņo gaisā suspendētās cietās daļiņas (putekļi, dūmi, dūmaka), gāzveida vielas (gāzes, tvaiki), smakas. ◊ var būt dabiski radies (augsnes erozijas, augu u.c. radīts) un ar cilvēka darbību saistīts (antropogēns), piem., ķīmisko vielu izmeši no ražošanas uzņēmumiem, katlumājām, atkritumu dedzināšanas vietām, transportlīdzekļiem. Gaisā suspendētās cietās daļiņas ir atmosfēras aerosols, ko veido dažāda lieluma cietas daļiņas un/vai pilieni. Dabisko suspendēto cieto daļiņu fonu veido jūras aerosoli un dabiskie putekļi. Pēc lieluma cietās daļiņas iedala rupjās un smalkās. Tādi bioloģiskie piesārņotāji kā baktērijas, putekšņi un sporas ir lielākoties rupjo daļiņu veidā. Smalkās cietās daļiņas ilgi saglabājas atmosfērā un, vienmērīgi izplatoties pilsētvidē (no dažām dienām līdz nedēļai), var būtiski ietekmēt cilvēka veselību. Cietās daļiņas saglabājas, veidojot stabilus aerosolus. Ļoti smalkās cietās daļiņas ietver gan dīzeļdegvielas atgāzu izplūdes aerosolus, gan ogļu, minerālvielu (azbesta, cementa, kaļķakmens), metāla (cinka, vara, dzelzs, svina) putekļus un dūmus, skābes (sērskābes) miglu u.c. Cieto daļiņu koncentrāciju paaugstina degvielas sadegšana, siltumenerģijas ražošana katlumājās, kā arī citi ražošanas procesi, kuros rodas putekļi. Īpaša uzmanība jāpievērš ◊ ar svinu. Svins tiek izmantots degvielā par piedevu, kas palielina degvielas efektivitāti. Konstatēts, ka 75% degvielai pievienotā svina nonāk atmosfērā. Ar satiksmes radīto piesārņojumu saistās svina koncentrācija robežās no 0,3 līdz 1 µg/m3. Gāzveida piesārņojumu rada gk. sēra un slāpekļa savienojumi, tvana gāze, amonjaks, organiskie savienojumi (ogļūdeņraži, gaistošie organiskie savienojumi, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži), kā arī halogēnu atvasinājumi un savienojumi, smaržvielas u.c. Slāpekļa oksīdi veidojas degšanas procesos, kas notiek augstā spiedienā un augstā temperatūrā, to izsviede rodas, ražojot siltumenerģiju un sadegot degvielai automobiļu dzinējos. Pilsētvidē paaugstināta slāpekļa dioksīda koncentrācija gaisā liecina par transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. Degvielai sadegot nepilnīgi, izdalās daudz piesārņojošo vielu – tvana gāze, slāpekļa dioksīds, ogļūdeņraži, to vidū benzols, kā arī sēra dioksīds, ja lieto sēru saturošu degvielu. Sēra dioksīda negatīvā ietekme pieaug, pieaugot gaisa mitrumam, jo ūdens vidē veidojas sērskābi saturoši ūdens aerosoli. Paaugstināta ozona koncentrācija gaisā rodas fotoķīmisko reakciju gaitā, kā arī skābeklim reaģējot ar t.s. ozona prekursoriem, kas nonāk atmosfērā izmešu veidā. Augsta ozona koncentrācija sliktos gaisa izkliedes apstākļos var saglabāties 8–12 stundas. Tvana gāzes vidējā koncentrācija dabā svārstās robežās no 0,01 līdz 0,23 mg/m3. Augstāka koncentrācija konstatēta lielo autoceļu tuvumā. S m a k a s. To izcelsmi nereti ir grūti noteikt, pie tam laboratoriski identificēt iespējams tikai dažas no tām (piem., sērūdeņradis, oglekļa sulfīds). Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs 2001. g. tika sākta programma “Tīru gaisu Eiropai” (Clean Air for Europe – CAFE). CAFE programma sistemātiski uzrauga un pēta piesārņojumu veidojošās cietās daļiņas (putekļus), ozonu un slāpekļa dioksīdu. To iedarbība uz cilvēka veselību ir saistīta gk. ar pārejošām pārmaiņām elpceļos un plaušu darbības traucējumiem, kā arī ar lielāku infekcijas slimību biežumu. ◊ var veicināt astmas simptomus. Smagie metāli (svins) un noturīgais organiskais piesārņojums, sevišķi bērnu organismā, var radīt tādus nervu sistēmas attīstības un bērna uzvedības traucējumus kā atmiņas pavājināšanās, grūtības mācību vielas apguvē u.c. ◊ ietekmi vairāk izjūt jaundzimušie, zīdaiņi, mazi bērni, gados vecāki cilvēki, kas slimo ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, cilvēki, kas ir pakļauti ķīmisko vielu un produktu iedarbībai darba vidē. ◊ slikti ietekmē grūtnieču, līdz ar to arī vēl nedzimušo bērnu veselību. Cilvēki, kas slimo ar elpceļu slimībām (astma, hronisks bronhīts u.c.), ir daudz jutīgāki pret ◊ nekā veseli cilvēki.