fagocitoze

[gr. phagein ēst, rīt + kytos šūna]

īpašu cilvēka un dzīvnieku organisma šūnu (fagocītu) spēja aktīvi satvert un sagremot organismam svešu vielu daļiņas (arī baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus). ◊ ir viens no organisma nespecifiskās imunoloģiskās aizsardzības mehānismiem. Fagocīti ir baltie asinsķermenīši (leikocīti), kas cirkulē asinīs, kā arī audos fiksētas šūnas (saistītie makrofāgi jeb histiocīti). ◊ procesā fagocīts aptver svešu vielu daļiņu vai šūnu, ievelk to sevī un tad to sašķeļ citoplazmas graudiņu – lizosomu enzīmi.