Ekzēma

Ekzēma– alerģiska niezoša ādas slimība, kam raksturīga hroniska, recidivējoša gaita un sīku pūslīšu jeb mikrovezikulu veidošanās apsarkušā ādā. Cēloņi: mehānisks, fizikāls, ķīmisks, bakteriāls vai parazitārs kairinājums cilvēkiem ar pārmērīgi jutīgu ādu. Ekzēma attīstās ap ievainojumiem un čūlām, rodas ilgstoša ādas sastrutojuma, pēdu mikozes, arodfaktoru izraisīta dermatīta, hroniska gastrīta, aknu iekaisuma un citos gadījumos. Ekzematozais process var palikt pirmējās izcelsmes vietās, piem., abu roku ādā (lokalizētā ekzēma), vai arī izplatīties tālāk (diseminētā ekzēma). Reizēm slimība pārņem visu ādu (ģeneralizētā jeb vispārējā ekzēma). Pirmā ekzēmas pazīme ir ādas sārtums, paasinājuma gadījumā – arī tūska. Mikrovezikulām plīstot, rodas punktveida virspusēji defekti (erozijas), kas mitro. Pēc tam izveidojas krevelītes, erozijas zem tām sadzīst, sākas ādas lobīšanās. Mikrobiskajai ekzēmai, kas rodas ādas strutaino slimību gadījumā, raksturīgas asas bojājumu perēkļu robežas, stipra mitrošana, plašas erozīvas virsmas, bagātīga krevelīšu un zvīņu veidošanās. Ekzēmai raksturīgās mikrovezikulas ar daudziem strutu pūslīšiem saskatāmas tikai perēkļa malās. Numulārajai (monētveida) ekzēmai, kas ir mikrobiskās ekzēmas paveids, raksturīgs asi norobežots, monētveidīgs ādas apsārtums; sākumā tas ir klāts ar pūslīšiem, bet vēlāk sāk zvīņoties. Tā visbiežāk veidojas pēc 50 gadu vecuma, vairāk slimo vīrieši. Mikotiskā ekzēma attīstās slimniekiem, kam ir ieilgusi, slikti ārstēta pēdu mikoze, un sākas no kāju pirkstiem vai pēdas velves. Izsitumi tādi paši kā mikrobiskās ekzēmas gadījumā. Arodekzēmas cēlonis ir ķīmisku kairinātāju radīts ādas iekaisums. Izsitumi sākas roku ādā. Sākumā iekaisums ir akūts, vēlāk kļūst hronisks, ar biežiem paasinājumiem un tieksmi izplatīties uz citām ādas vietām. Ķīmisku kairinātāju izraisītu ekzēmu, kas rodas sadzīves apstākļos, sauc par kontaktekzēmu. Seborejiskā ekzēma rodas cilvēkiem ar pastiprinātu tauku dziedzeru sekrēciju sejas, galvas matainās daļas, krūšu un muguras ādā. Apsārtušajā ādā rodas dzeltenīgas, taukainas zvīņas, vēlāk – mikrovezikulas. Bojātā āda stipri niez. Īstā ekzēma rodas cilvēkiem ar kuņģa, zarnu, aknu vai citām iekšķīgām slimībām. Iekaisuma parādības (apsārtums, tūska) ir grūti saskatāmas. Mikrovezikulu perēkļi izkaisīti, bez asām perēkļu robežām; mitrošana ir niecīga. Ekzēma ilgst gadiem ar īsākiem vai ilgākiem atslābuma periodiem, recidivējot gan no ārējiem, gan iekšējiem kairinājumiem (kairinošas vielas, akūtas un hroniskas slimības, smagi psihiski pārdzīvojumi, alkohola lietošana). Ārstē ar iekšķīgiem un ārīgiem nomierinošiem un pretiekaisuma līdzekļiem. Plaši lieto dezinficējošas un mīkstinošas peldes, darsonvalizāciju, diatermiju, elektroforēzi, parafīna aplikācijas un citus fizioterapijas līdzekļus.

Profilakse. Lai nerastos ekzēmas recidīvi, galvenais uzdevums ir atklāt alergēnu (ekzematozās reakcijas izraisītāju) un novērst tā iekļūšanu ādā vai veikt specifisku desensibilizāciju, ievadot ļoti mazas alergēna devas. Nepieciešams pareizs darba, atpūtas un uztura režīms. Nedrīkst lietot kairinošas uzturvielas. Nemazgāties ar ūdeni un ziepēm, āda jānotīra ar augu eļļā samērcētu vates tamponu. 

[eczema; gr. ekzema izsitumi]