ehinokokoze

[echinococcosis; gr. echinos ezis + kokkos grauds]

invāzijas slimība, ko izraisa ehinokoku (Echinococcus) ģints lenteņi E. granulosus un E. multi-locularis; viena no helmintozēm. ◊ noris hroniski un ir grūti ārstējama. Dzimumgatavību sasniegušie ehinokoki parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās. No invadēto dzīvnieku organisma ar izkārnījumiem ārējā vidē nonāk ehinokoku posmi ar olām, kas pielīp pie dzīvnieku apmatojuma vai izkaisās apkārtējā vidē. Lenteņa starpsaimnieki, dzīvnieki vai cilvēks, invadējas, norijot olas vai posmus. Starpsaimnieku gremošanas traktā no olām atbrīvojas kāpuri, kas ieurbjas asinsvados un ar asinīm aizceļo uz aknām, plaušām, smadzenēm un citiem orgāniem. Te kāpuri sāk attīstīties, veido dažāda lieluma un formas cistas (finnas). Visbiežāk cistas ir aknās un plaušās, bet var būt arī citos orgānos, piem., smadzenēs. Aknu ◊ raksturīgas smeldzošas sāpes labajā paribē un pakrūtē, kā arī labajā plecā un mugurā. Vēlāk var būt žults kolikas un dzelte. Ja cista plīst un tās saturs nonāk vēdera dobumā, var attīstīties alerģiskais šoks, kā arī peritonīts (vēderplēves iekaisums). Ja cistiskais veidojums ir plaušās, iespējams klepus un asins spļaušana, saindēšanās un palielināta jutība. ◊ gadījumā cistas līdzīgi audzējam iespiežas apkārtējos audos un tos saārda. Diagnozi apstiprina ar ultrasonogrāfiju vai datortomogrāfiju. Ārstē ķirurģiski. Profilakse. Jāievēro personiskā higiēna. Regulāri jāattārpo suņi un kaķi, jāiznīcina invadētie kauto dzīvnieku iekšējie orgāni (aknas, plaušas), lai tie nenonāktu suņu, kaķu vai savvaļas plēsēju barībā.