eferentācija

[lat. efferens, efferentis ārā nesošs] 

no smadzenēm izejošo (eferento) impulsu plūsma, kas pa kustību un sekretoriskajiem nerviem nonāk izpildorgānos (skeleta muskuļos, iekšējo orgānu gludajos muskuļos, endokrīnajos un eksokrīnajos dziedzeros) un ierosina, kavē vai citādi regulē to darbību.