Diabēts, bezcukura

[diabetes insipidus; gr. diabētēs, no diabeinein iet cauri]

slimība, kam raksturīgs palielināts urīna daudzums (līdz 10–20 litriem diennaktī). Bezcukura ◊ cēlonis parasti ir krasi pavājināta antidiurētiskā hormona (ADH, vazopresīna) producēšanās galvas smadzenēs. ADH darbojas nierēs un nodrošina ūdens atpakaļuzsūkšanos (reabsorbciju) nieru kanāliņos no urīna. Bezcukura ◊ pamatā esošo starpsmadzeņu un hipofīzes bojājumu cēlonis var būt pārmantots, kā arī to var radīt infekcija, smadzeņu trauma, operācija, audzējs vai autoimūnslimība. Slimniekam ir izteikta poliūrija, urinācija var būt pat 2–3 reizes stundā. Urīns ir gaišs, dzidrs, ar mazu blīvumu. Lielais ūdens zudums rada mokošas slāpes, slimnieks daudz dzer (polidipsija); ja tās netiek remdētas, attīstās hipohidratācija, āda un gļotāda kļūst sausa. Sabiezējot asinīm, var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra un asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, psihiski traucējumi. Ārstēšana. Jānovērš cēlonis. Svarīgi ir kontrolēt ūdens un sāļu līdzsvaru organismā.