čūla

No latīņu val. ulcus

Čūla ir vietējs nekrotisks ādas vai gļotādas bojājums, kam raksturīga lēna sadzīšana. Čūla parasti attīstās jau bojātā vietā. Ādas vai gļotādas čūlu var radīt dažādi faktori, kas darbojas vietēji (piem., mehānisks vai ķīmisks kairinājums). Čūla var būt apdeguma, apsaldējuma, izgulējuma sekas. Čūlas cēlonis var būt arteriālās (tromboze, embolija) vai venozās asinsrites traucējumi (varikoze, tromboflebīts), limfas cirkulācijas traucējumi (elefantiāze), perifēriskās asinsrites traucējumi (obliterējošs endarterīts), infekcijas slimības (difterija, dizentērija), vispārējas organisma slimības (anēmija, cukura diabēts), trofiski traucējumi nervu sistēmas bojājumu dēļ, labdabīgi un ļaundabīgi audzēji. Pēc lokalizācijas (atrašanās vietas) šķir ķermeņa virsmas un gļotādas čūlas. Čūlas forma var būt dažāda – apaļa, ovāla, krāterveidīga u.tml. Tās virsmu veido granulācijas audi, kas nosegti ar pelēcīgām plēvēm. Čūlas malas parasti ir nelīdzenas, lielums un klīniskā gaita var būt dažāda. Biežākās čūlas komplikācijas ir asiņošana un infekcijas pievienošanās, dobo orgānu čūlas var plīst. Iespējama ir arī čūlas pārveidošanās ļaundabīgā audzējā. Ārstēšana ir kompleksa – jāārstē pamatslimība; iespējama gan vietēja, gan vispārēja medikamentoza terapija; reizēm nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.