Baktērijas

Baktērijas – vienšūnas mikroorganismi, kas vairojas daloties, labvēlīgos apstākļos ik pēc 15–30 minūtēm.

Pēc formas ◊ iedala divās grupās: lodveida ◊ (kokos) un nūjiņveida ◊ (baciļos). Baciļi pēc formas var būt gan vienkāršas, gan spirāliski savītas nūjiņas (vibrioni, spirohetas). Koki mēdz savienoties raksturīgā veidā, veidojot ķēdītes, ķekarus, pārus. Dažas ◊ nelabvēlīgos apstākļos spēj veidot ilgstoši pastāvošas formas – sporas, kas ir izturīgas pret karstumu un sausumu. Sporas satur daudz ūdens, tajās nenotiek aktīva vielmaiņa, tām ir izturīgs apvalks, kas tās aizsargā arī pret daudziem sterilizācijas veidiem. Šādā formā baktērijas var saglabāties gadiem ilgi un, apstākļiem uzlabojoties, kļūt atkal dzīvotspējīgas. ◊ nav izteikta kodola. To šūnai ir citoplazma, ko apņem izturīgs apvalks – membrāna, kuras biezums var būt dažāds. Membrāna sastāv no īpašiem ogļhidrātiem un nedaudz olbaltumvielas.

Dažām ◊ ir kustību aparāts – viena vai vairākas viciņas. Pēc vides, kādā ◊ spēj augt un vairoties, ◊ iedala aerobiskās ◊, kuru augšanas un vairošanās procesam nepieciešams brīvais gaisa skābeklis, fakultatīvi anaerobiskās ◊, kas vairojas kā bezskābekļa, tā skābekli saturošā vidē, un anaerobiskās ◊, kas vairojas un aug bez gaisa skābekļa, bet, nonākot saskarē ar to, iet bojā.

Pēc spējas krāsoties diagnostiski šķir grampozitīvās (krāsojas) un gramnegatīvās ◊ (nekrāsojas). Katrai no šīm grupām ir atšķirīga uzbūve, apvalka struktūra un līdz ar to atšķirīga reakcija uz dažādām antibakteriālām vielām. Vairākums ◊ ir izturīgas pret zemu temperatūru, bet temperatūrā, kas augstāka par 60 °C, tās iet bojā. Tieša saules gaisma, gk. ultravioletais starojums, tās iznīcina dažās stundās. Patogēno ◊ iznīcināšanai jeb dezinfekcijai lieto fenolu, formalīnu, hloru, spirtu un citus ķīmiskus savienojumus. ◊ atrodas visur – augsnē (grams komposta zemes satur līdz pieciem miljardiem ◊), ūdenī, gaisā, uz augiem, dzīvnieku un cilvēka organismā. ◊ kopumu kādā vidē, piem., organismā, sauc par mikrofloru. Bez ◊ nebūtu iespējama dzīvība uz Zemes, jo tās piedalās slāpekļa, oglekļa, sēra, fosfora un citu elementu riņķojumā dabā.

Augsnes ◊ enzīmi izraisa pūšanu un trūdēšanu, pakāpeniski sadalot organiskos savienojumus (augu un dzīvnieku atliekas) līdz vienkāršiem savienojumiem, ko augi spēj saistīt no augsnes. ◊ ierosinātos rūgšanas procesus izmanto piena rūpniecībā. ◊ izmanto arī bioloģiski aktīvo vielu (aminoskābju, enzīmu, antibiotiku, vitamīnu) ražošanā. Lielākā daļa ◊ ir nekaitīgas, bieži ar labvēlīgu ietekmi uz organismu, bez daudzām ◊ organismā nevar notikt svarīgi vielmaiņas procesi. Patogēnajām ◊ raksturīgs parazītisks dzīvesveids, tās spēj vairoties tikai dzīvos audos, bet ārpus organisma drīz iet bojā. Noteiktas patogēnās ◊ spēj izraisīt tikai cilvēka vai noteiktas sugas dzīvnieku slimības, piem., ar gonoreju, ko ierosina gonokoki, slimo tikai cilvēks, bet neslimo dzīvnieki. ◊ pēta bakterioloģija.