Bakas

Bakas [variola] – akūta, sevišķi bīstama infekcijas slimība, kam raksturīga smaga vispārēja organisma intoksikācija un specifiski izsitumi uz ādas un gļotādas. Tā kā vīruss, kas izraisa ◊ (Poxvirus variolae), spēj vairoties tikai cilvēka organismā, pret to bija samērā viegli izstrādāt vakcīnu.
1967. g. Pasaules Veselības organizācija (PVO) nolēma veikt vispārēju vakcināciju pret ◊, un pēdējais slimības gadījums reģistrēts 1977. g. Somālijā.

1980. g. PVO atzina ◊ vīrusu par izskaustu. P. variolae ir ļoti izturīgs ārējā vidē. Infekcijas avots ir slims cilvēks, kas apkārtējiem sevišķi bīstams ir izsitumu periodā. Uzņēmība pret ◊ ir ļoti liela. Vīrusi izdalās ārējā vidē no ādas un gļotādas (ar krevelēm, klepojot, šķaudot), arī ar urīnu. Inficēšanās notiek, vīrusam iekļūstot
caur elpceļu gļotādu, bojātu ādu un gremošanas trakta gļotādu.

Organismā vīruss vairojas, nonāk asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu. Inkubācijas periods ilgst 7–11 dienas. Slimība sākas pēkšņi ar strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, galvassāpēm, sāpēm krustos, nespēku, iekaist rīkles mandeles. Var būt arī slikta dūša, vemšana, murgi. Nākamo 6–10 dienu laikā ķermeņa temperatūra lēcienveidīgi pazeminās un uz galvas ādas un gļotādas sārtu, blīvu plankumiņu veidā rodas izsitumi. Pakāpeniski tie rodas arī uz pārējām ķermeņa daļām, izņemot plecus un cirkšņus. Pēc 2–3 dienām izsitumi pārveidojas pūslīšos, kas satur strutas. Sākas slimības vissmagākais posms. Ķermeņa temperatūra atkal paaugstinās, sākas stipras galvassāpes. Slimnieks murgo, ir nemierīgs, ķermenis ir klāts ar strutainiem pūslīšiem un krevelēm, seja ir uztūkusi, pilnīgi pārmainījusies. Šajā slimības periodā bieži rodas sirds vājums, kā arī dažādas komplikācijas (pneimonija, pleirīts, endokardīts, nefrīts, izgulējumi). Pēc dažām nedēļām izžuvušās kreveles sāk atdalīties, un to vietā paliek rētas.

Atveseļošanās notiek lēni. Kopējais slimības ilgums ir 5–6 nedēļas. Pēc pārslimošanas paliek ilgstoša imunitāte. Atsevišķi minama ◊ hemorāģiskā forma, kas noris sevišķi smagi, ar neapturamu asiņošanu no izsitumu vietām un ļoti bieži beidzas letāli. Tautā to dēvēja par melno nāvi.

Ārstēšana. Specifisku medikamentu, kas iedarbojas uz ◊ vīrusu, nav. Slimnieks stingri jāizolē un jāveic visi pasākumi, kas atvieglotu viņa stāvokli.