Alkohola psihozes

Alkohola psihozes – psihiskas slimības, ko izraisa hronisks alkoholisms. Raksturīgākās ◊ ir alkohola delīrijs, alkohola halucinoze, greizsirdības murgi, Korsakova psihoze. Alkohola delīrijs (akūts aptumšotas apziņas stāvoklis) sākas pēc ilgstošas dzeršanas pašā alkohola lietošanas laikā vai – biežāk – ar dažu dienu starplaiku pēc tās.

Delīrijs sākas ar nemierīgu miegu, vēlāk ir pilnīgs bezmiegs. Rodas ilūzijas un redzes halucinācijas. Garastāvoklis atbilst redzētā saturam – bieži ir bailes, nemiers, tomēr nereti rodas nepamatota un pārsteidzoša bezrūpība, pat jautrība. Delīrija laikā visbiežāk rādās dzīvnieki, reāli vai izkropļoti cilvēki, fantastiski briesmoņi, dinamiskas ainas (parasti tās ir saistītas ar dzeršanas tēmu).

Delīrijam nereti pievienojas arī dzirdes halucinācijas un murgi. Slimniekam drīz vien slimības apziņa izzūd, un viņa rīcība var kļūt bīstama pašam vai citiem. Ja delīrijs atkārtojas, ar katru nākamo reizi patoloģiskais stāvoklis kļūst smagāks un turpinās ilgāk. Alkohola halucinozei raksturīgas dzirdes halucinācijas.

Aptumšotas apziņas nav, slimnieks apkārtnē orientējas pareizi, vai arī traucējumi halucināciju dēļ ir sekundāri. Slimnieks dzird daudzas balsis, kas brīžiem runā atsevišķi, brīžiem visas kopā. Parasti saklausāmas divas runātāju grupas – viena slimnieku nosoda, otra attaisno, aizstāv. Slimnieks šajās balsīs nereti saklausa draudus, pavēles, ko bieži arī izpilda, dzird, kā komentē viņa rīcību.

Slimības apziņas nav, un slimnieks var būt bīstams sev un citiem. Greizsirdības murgi raksturīgi tieši alkoholiķiem. Sākumā tie rodas tikai dzērumā, paģirās, bet, psihozei progresējot, sāk rasties arī tad, kad dzeršana kādu laiku ir pārtraukta; vēlāk tie kļūst pastāvīgi, intensīvi un nosaka visu alkoholiķa rīcību; viņš kļūst sociāli bīstams. Korsakova psihozei jeb polineirītiskajai alkohola psihozei raksturīgi atmiņas traucējumi un perifērisko nervu iekaisums – polineirīts. Iegaumēšanas traucējumi ir tik smagi, ka slimnieks visu aizmirst jau pēc dažām minūtēm, pat sekundēm, nevar neko pastāstīt par laiku pēc slimības sākuma, bet par notikumiem pirms slimības stāstījums ir pareizs.

Slimnieka domāšana saglabājas, viņš var piedalīties sarunā, ja spriedumi veidojami no senāk iegaumētā materiāla, var pat pareizi vērtēt apkārtējo situāciju, spēlēt, piem., dambreti un šahu, loģiski risinot spēles plānu. Slimnieki ir apātiski, reizēm eiforiski, tiem trūkst vēlēšanās darboties. Korsakova psihoze liecina par smagiem, parasti neapgriezeniskiem
CNS bojājumiem.