Alerģija

Alerģija – organisma jutības un reaktivitātes maiņa, ko izraisījusi kāda viela un kas rodas, ja organisms atkārtoti saskaras ar šo pašu vai ķīmiskas uzbūves ziņā radniecīgu vielu. Ja organisms reaģē uz alergēnu jau pēc dažām sekundēm, bet ne vēlāk par 6–8 stundām, to sauc par agrīnu alerģisko reakciju (anafilakse, serumslimība, Kvinkes tūska, bronhiālā astma u.c.), ja ne agrāk par 10–12 stundām, – par vēlīnu alerģisko reakciju (infekciozā ◊, kontaktekzēma). ◊ var būt vietēja (ādas iekaisums pēc kosmētisko līdzekļu lietošanas) un vispārēja (nātrene pēc kāda medikamenta lietošanas). ◊ izpausmes var būt ļoti dažādas.

Aukstuma izraisītā ◊ izpaužas pazeminātas gaisa temperatūras apstākļos. Tās izpausme var būt nātrenveida izsitumi, lūpu un mēles tūska, barības vada spazma, bronhiālās astmas lēkme vai kolapss. Rašanās mehānisms pagaidām ir neskaidrs; iespējams, aukstums pastiprina histamīna izdalīšanos.

Ziedputekšņu izraisītā ◊ visbiežākā izpausme ir siena drudzis jeb polinoze, kas sākas ar alerģiskām iesnām, niezošām asarojošām acīm un ūdeņainiem izdalījumiem no deguna. Nereti pievienojas bronhiālā astma, nātrene un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šo ◊ visbiežāk novēro noteiktos mēnešos, kad zied konkrētais augs, pret ko ir ◊. Visbiežākie šās ◊ izraisītāji ir timotiņa, papeļu, bērzu, auzenes, ambrozijas, vērmeļu, kā arī rožu, ceriņu u.c. ziedputekšņi. ◊ rodas, ziedputekšņiem tieši nonākot uz gļotādas, un tās smagums ir atkarīgs no ziedputekšņu koncentrācijas gaisā. Profilakse. Ieteicams daudz neuzturēties laukā un telpas vēdināt tikai no rīta vai vakarā. Katru vakaru vēlams mazgāt matus. Nevajadzētu dienā valkāto apģērbu novilkt guļamtelpā, kā arī drēbes žāvēt ārā. Pelējumsēņu izraisītās ◊ gadījumā arī raksturīgs siena drudzis vai bronhiālās astmas lēkmes. Pelējumsēnes vairojas siltās, mitrās telpās, tāpēc vajadzētu telpas bieži vēdināt un uzturēt tajās noteiktu temperatūru.

Mājas putekļu ērcīšu izraisītā ◊ visbiežāk izpaužas alerģisko iesnu, bronhiālās astmas vai polinozes veidā. Šo ◊ izplatību ierobežo bieža mitrā telpu uzkopšana. Mīkstās mēbeles jāapstrādā ar speciāliem preparātiem.

Dzīvnieku epitēlija, matu un dūnu izraisītā ◊ izpaužas ar alerģiskajām iesnām vai astmu. Sevišķi bieži novērojama ◊ pret zirgiem un kaķiem. ◊ var izraisīt arī dūnu pēļi un spilveni.

◊ no kukaiņu dzēlumiem visbiežāk rodas pēc lapsenes vai bites dzēliena. Tās izpausmes var būt dažādas – var būt stipri izteikta vietēja reakcija (apsārtums, sāpes, tūska) līdz vispārēja nātrene, astmas lēkme vai anafilaktiskais šoks. Ja sākas smaga alerģiskā reakcija ar elpas trūkumu, vemšanu, krasu asinsspiediena pazemināšanos un samaņas zudumu, steidzami jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība.

Pārtikas produktu izraisītā ◊ var izpausties tūlīt vai pēc vairākām stundām vai dienām. Sūdzības var būt ļoti dažādas: vemšana, caureja, ādas reakcijas (nātrene, ekzēma), astma, alerģiskās iesnas, galvassāpes. Siena drudža izpausmes var rasties pārtikas izraisītās ◊ veidā, ja uzturā lietoti augu izcelsmes produkti, kam ir ar ziedputekšņiem kopīgas īpašības (piem., rieksti, medus, āboli u.c.).

Ārstēšana ietver desensibilizāciju ar mazām alergēna devām (agrīnā tipa ◊, ja cilvēks slimo neilgi un viņam ir ◊ tikai pret vienu vai divām vielām), bet ja ir alerģiskas sūdzības, lieto prethistamīna līdzekļus, lokāli – kortikosteroīdu ziedes, šoka gadījumā – adrenalīnu vai glikokorti-koīdus. Jāārstējas stingrā ārsta uzraudzībā. Liela nozīme ir profilaksei – jāmēģina izvairīties no saskares ar alergēnu, kā arī jāveic iepriekš minētie profilakses pasākumi.