Aktinomikoze

Aktinomikoze – reta, hroniska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kas visbiežāk skar ādu. ◊ ierosina mikroorganismi starainās sēnes jeb aktinomicētes, kas atrodas augsnē, putekļainā gaisā, uz augiem, ir normālas dzīvnieku un cilvēku ādas un gļotādas mikrofloras sastāvdaļa. Visbiežāk ◊ rodas, aktivējoties aktinomicētēm, kas atrodas cilvēka organismā (piem., bojātos zobos, smaganu kabatās, mandeļu iedobumos), kāda veicinoša faktora (iekaisuma, traumas, organisma pretestības samazināšanās) ietekmē. Retāk, gk. lauku iedzīvotājiem, aktinomicētes iekļūst organismā no ārējās vides.

Cilvēki cits citu parasti neinficē. Visbiežāk patoloģija lokalizējas galvā, mēlē, kaklā, arī krūšu un vēdera dobuma orgānos, ādā. Šajā vietā veidojas bojājuma perēklis, kurā rodas ciets, nesāpīgs vai nedaudz sāpīgs infiltrāts. Tā centrā drīz vien sabrūk audi, rodas īpatnējs abscess, kas, veidojot fistulu, izlaužas uz āru vai kādu iekšējo orgānu. Atdalījumi ir strutaini, ar asins piejaukumu un bieži satur bālganus vai dzeltenīgus graudiņus – t.s. drūzas, kurās laboratoriski konstatē aktinomicētes. Terapijas nolūkā abscess tiek ķirurģiski atvērts,
pēc tam nepieciešama antibakteriālo līdzekļu lietošana.

Profilaksei stingri jāievēro mutes dobuma higiēna.