Aerosolterapija

Aerosolterapija

Aerosoli ir dispersas sistēmas, kas sastāv no gāzes (parasti no gaisa), kurā suspendētas cietas vai šķidras daļiņas. Pēc daļiņu lieluma aerosolus iedala piecās grupās:

augstas dispersitātes (diametrs līdz 5 μm);

vidējas dispersitātes (2–25 µm);

zemas dispersitātes (25–100 µm);

sīkpilienu (100–250 µm);

lielpilienu (250–400 µm).

Iedarbības mehānismu un terapeitisko efektu veido vielas farmakoloģiskā darbība un temperatūras un elektriskā lādiņa (elektroaerosolterapijā) darbība. Augstas un vidējas dispersitātes aerosoli ir pietiekami stabili, tie lēni nosēžas un koagulē, spēj dziļi iekļūt elpceļos, līdz bronhioliem un alveolām. Ja aerosolu dispersitāte ir augstāka par 0,3 µm, t.i., šo inhalējamo daļiņu diametrs ir mazāks par 0,3 µm, tiem ir tik niecīga masa, ka tie nenosēžas un nepaliek elpceļos, bet tiek izelpoti. Savukārt zemas dispersitātes aerosoliem ir zema stabilitāte, daļiņas savienojas pilienos un ātri nosēžas augšējos elpceļos, gk. deguna un mutes dobumā.

Ņemot vērā minētās aerosolu īpašības, bronhu un plaušu slimību terapijā lieto augstas un vidējas dispersitātes aerosolus, bet deguna, rīkles, balsenes un elpvada slimībām – zemas dispersitātes aerosolus. Ieelpotie aerosoli nosēžas uz elpceļu gļotādas epitēlija un rada vietēju efektu, kā arī uzsūcas asinsritē un tiek iznēsāti pa visu organismu.

Medikamentu lietošanai aerosolu veidā ir tā priekšrocība, ka stipri palielinās vielu aktīvā virsma, pieaug medikamenta un gļotādas vai ādas kontakta laukums, un tas paaugstina vielu terapeitisko efektivitāti. Ārstnieciskās vielas, kas nonāk elpceļos, vislabāk uzsūcas caur alveolām, mazāk caur bronhu un elpvada gļotādu. Daļa medikamentu deponējas plaušu limfmezglos. Vielu uzsūkšanās no augšējiem elpceļiem notiek pa starpšūnu spraugām zemgļotādas slānī. Inhalējot aerosolus optimālā temperatūrā (37–38 °C) un zemā koncentrācijā ar neitrālu pH reakciju, pastiprinās skropstiņepitēlija funkcijas, tiek veicināta reģenerācija un bronhu gļotādā uzlabojas asinsrite. Vienlaikus pastiprinās gāzmaiņa, pieaug elpošanas rezerve un samazinās skābekļa trūkums audos.