Adenovirusālās infekcijas

Adenovirusālās infekcijas – slimību grupa, kuras izraisa adenovīrusi. Tie ir DNS saturoši vīrusi, mūsu dienās zināmi ap 50 serotipi. Infekcijas avots ir slimi cilvēki (gk. bērni), kā arī vīrusu nēsātāji, kas izplata slimības izraisītājus apkārtējā vidē ar elpceļu sekrētu, siekalu pilieniem, izkārnījumiem, retāk ar konjunktīvas atdalījumiem.

Cilvēks var inficēties ar pilieniem pa gaisu, arī ar inficētu ūdeni, peldoties slēgtā baseinā, slaukoties kopīgā dvielī. Inkubācijas periods ilgst 4–7 dienas, pēc tam slimība sākas pēkšņi ar nespēku, galvassāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Galvenie klīniskie simptomi ir konjun-ktivīts un rīkles gļotādas iekaisums (faringīts). Var būt arī iesnas. Kakla un zemžokļa limfmezgli ir palielināti, bet nesāpīgi. Ja slimība skar mandeles, tās iekaist, palielinās, pietūkst, apsarkst, reizēm pārklājas ar bālganiem, plēvjainiem aplikumiem.

Ja slimība pāriet uz bronhiem, pievienojas klepus. Var pievienoties arī adenovīrusu izraisīts plaušu karsonis ar ilgstošu, smagu gaitu. Bērniem, retāk pieaugušajiem, tievās zarnas gļotādas iekaisums izraisa īslaicīgu caureju 3–4 reizes dienā, izkārnījumi ir šķidri, ūdeņaini, ar gļotu un asins piejaukumu un lēkmjveida vēdersāpēm.