Ādas strutainās slimības

Ādas strutainās slimības, piodermijas − infekciozas ādas slimības, ko izraisa strutas radošie mikroorga--
nismi (streptokoki, stafilokoki). Slimības rodas, mikrobiem iekļūstot dziļāk ādā. ◊ veicina ādas traumas, netīrība, apsaldēšanās, pārkaršana, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un vielmaiņas slimības, fokālā infekcija, hroniskas aknu, kuņģa un zarnu slimības. Izsitumi var būt virspusēji (tikai ādas virskārtā) vai dziļi un izraisīt audu sabrukumu ādas dziļākajos slāņos, čūlu un rētu veidošanos.

Pēc izraisītāja ◊ iedala streptodermijās un stafilodermijās. Visbiežāk sastopamā streptodermija ir lipīgais impetigo, kas ir akūts un var izplatīties epidēmijas veidā. Infekcijas avots ir pieaudzis cilvēks, kas slimo ar akūtu vai hronisku strutainu slimību (piem., tonsilītu). Izsitumi ir plakani, koši dzelteni, ar sārtu iekaisuma joslu apņemti strutu pūslīši uz sejas; tiem pieskaroties un kasoties, slimnieks infekciju pārnes uz citām ādas vietām. Hroniskā streptodermija parasti rodas uz apakšstilba pēc noberzuma, ievainojuma vai sasituma cilvēkiem ar paplašinātām vēnām, ja viņiem ir fokālās infekcijas perēkļi. Ādā rodas plašs apsarkums ar stipru mitrošanu centrā, kur vēlāk veidojas ilg-stoša plākšņveida lobīšanās un strutainas kreveles, bet perifērijā – strutu pūslīši. Ja slimību laikus neārstē, tā var pāriet ekzēmā.

Stafilodermijas virspusējās formas bieži attīstās ap matu maisiņu atverēm. Parasti tās ir vienlaikus ar niezošām ādas slimībām (pēc sakasījumiem). Ap matu rodas sīki, koniski, ar sārtu apmali apņemti strutu pūslīši vai mezgliņi ar strutu pūslīti galā. Stafilodermijas dziļās formas ir furunkuls, karbunkuls un hidroadenīts.