Ādas jušanas traucējumi

Ādas jušanas traucējumi

 Ārējās vides iedarbību uz ādu uztver, analizē un sintezē īpašs jušanas aparāts, kas sākas ādā ar receptoriem, turpinās ar jušanas nerviem, vadiem un šūnām un beidzas galvas smadzeņu garozā, gk. pauradaivā.

Izšķir tausti (taktilo jušanu), temperatūras un sāpju jušanu. Bez tam ir vēl t.s. sarežģītie jušanas veidi: sajūtas lokalizācija (spēja noteikt kairinājuma vietu uz ādas), divdimensiju sajūta (spēja sajust figūras, ciparus, burtus, ko uzzīmē uz ādas) u.c. Ja jušanas aparāts ir bojāts, rodas dažādi ◊. Dažreiz ādā ir zudusi taktilā sajūta un slimnieks nejūt aukstumu un siltumu.

Analgēzijas gadījumā ir ādas nejutīgums pret sāpēm – slimnieks nesajūt adatas vai cita asa priekšmeta dūrienu. Pie ◊ pieder arī hiperestēzija (pastiprināts ādas jutīgums) un hipestēzija (samazināts ādas jutīgums).

Savdabīgs ◊ veids ir hiperpātija: slimniekam pat no viegliem ādas kairinājumiem rodas nepatīkama sajūta, kas pārņem plašu ādas apvidu un paliek vēl kādu laiku pēc kairinājuma pārtraukšanas. Atkarībā no jušanas aparāta bojājuma vietas ◊ var būt dažādās ķermeņa daļās. Ja ir bojāti atsevišķi nervi vai nervu saknītes, ◊ ir plankumu vai joslu veidā. Ja ir bojāti jušanas aparāta veidojumi muguras un galvas smadzenēs, dažāda plašuma ◊ rodas tajā pašā vai pretējā ķermeņa pusē. Ādas jušanas aparāta bojājums bieži rada sāpes, tirpšanas, salšanas u.c. sajūtas. Ārstē pamatslimību.