Ādas audzēji

Ādas audzēji var būt labdabīgi un ļaundabīgi.

◊ cēloņi: embrionālās attīstības traucējumi, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, saskare ar kaitīgām vielām vai jonizējošo starojumu, vīrusi, hronisks iekaisums ādā. Daži ādas jaunveidojumi, kas ieņem it kā robežstāvokli starp labdabīgu un ļaundabīgu audzēju, noteiktos apstākļos var pārveidoties par ļaundabīgiem audzējiem.

Labdabīgie ◊ var veido-ties no dažādiem ādas elementiem – no epidermas vai tās atvasinājumiem – sviedru dziedzeru (dažādas adenomas, arī t.s. jauktie audzēji), tauku dziedzeru (cista, adenoma) šūnām, ādas asinsvadiem (hem-
angioma), limfvadiem (limf-angioma), saistaudiem (fibroma, dermatofibroma), nervaudiem, pigmentšūnām (dzimumzīmes). Labdabīgos ◊ var ārstēt ar medikamentiem, lāzerterapiju, reizēm ar piededzināšanu vai izdedzināšanu, biežāk – izoperējot.

Ļaundabīgo ◊ struktūra un raksturīgākās īpašības ir atkarīgas no pamatelementu struktūras. Šķir vairākas ādas vēža formas: bazalioma (visbiežāk uz sejas, aug samērā lēni, organismā izplatās ļoti lēni), plakanšūnu vēzis (sejas, arī ķermeņa ādā, attīstās uz vecu trofisku čūlu, sarētojumu, apdegumu, fistulu fona, aug agresīvāk, izplatās pa limfātisko sistēmu), Pedžeta vēzis (parasti ap krūtsgalu, līdzīgs norobežotai, mitrojošai ekzēmai). Ādas sarkoma sastopama samērā reti. Tā veidojas gk. no ādas saistaudu elementiem (fibrosarkoma). Īpaša forma ir t.s. Kapoši sarkoma, kas biežāk novērojama sīku, saplūstošu mezgliņu veidā locekļu perifērisko daļu ādā. Sarkomas ir agresīvāki audzēji nekā ādas vēzis. Ādas melanoma veidojas dažādās ķermeņa daļās. Visbiežāk melanoma ir tumšsarkana vai iezilgana mezgliņa veida. Tai raksturīga agresīva augšana un tieksme izplatīties. Reizēm melanoma var būt plakniska. Līdzko ievēro neparastu mezg-liņu ādā vai pārmaiņas kādā jau esošā pigmentētā plankumā, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu. Ļaundabīgo ◊ ārstēšanā galvenā nozīme ir radikālai operācijai un staru terapijai, vajadzības gadījumā papildus lieto ķīmiskus preparātus.