Acidoze
Acidoze ir patoloģisks stāvoklis, kura galvenā pazīme ir skāba asins reakcija, t.i., ūdeņraža jonu koncentrācijas pieaugums asinīs. Pēc izcelsmes acidoze var būt respiratoriska un metaboliska. Respiratorisko acidozi izraisa elpošanas traucējumi, ja organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes, tai pastiprināti veidojoties vai uzkrājoties apgrūtinātas izelpas dēļ, piemēram, plaušu emfizēmas, hroniska bronhīta, bronhiālās astmas gadījumā, nepareizi elpinot, kā arī tad, ja tiek ieelpots gaiss, kas satur daudz ogļskābās gāzes. Asinīs attīstās hiperkapnija (palielināts ogļskābās gāzes daudzums asinīs). Respiratoriskās acidozes gadījumā samazinās bronhu caurlaidība, bronhu gļotāda izdala viskozu sekrētu, kas vēl vairāk apgrūtina elpošanu. Respiratoriskā acidoze ir saistīta arī ar skābekļapgādes traucējumiem. Skābekļa trūkums kavē organisko skābju (pienskābes, acetetiķskābes, pirovīnogskābes u.c.) galīgo oksidāciju. Tādējādi respiratoriskā acidoze pāriet metaboliskajā acidozē, kas ir saistīta ar pārmaiņām vielmaiņā. Metaboliskā acidoze var rasties, arī saindējoties ar skābēm, traucētas skābju izvades gadījumā (nieru slimība), kā arī tad, ja no organisma pastiprināti izvadās sārmainās vielas, piemēram, ilgstošas un stipras caurejas gadījumā. Metabolisko acidozi izraisa arī ilgstoša badošanās, cukura diabēts, nieru mazspēja. Gan respiratoriskā, gan metaboliskā acidoze samazina sirds muskulatūras darbaspējas, izraisa asinsvadu spazmas, pasliktina audu apgādi ar skābekli. Acidozes ietekmē rodas elpošanas ritma traucējumi, apziņas traucējumi, pasliktinās smadzeņu un nieru asinsapgāde, samazinās diennaktī izdalītā urīna daudzums. Mērenas acidozes gadījumā ūdeņraža jonu koncentrāciju drīz normalizē organisma iekšējie kompensatoriskie mehānismi. Ieilgušu vai smagu acidozi ārstē, ievadot sārmainu šķīdumu preparātus.
[acidosis; lat. acidus skābs]