Acidoze

Acidoze – patoloģisks stāvoklis, kura galvenā pazīme ir skāba asins reakcija, t.i., ūdeņraža jonu koncentrācijas pieaugums asinīs. Pēc izcelsmes ◊ var būt respiratoriska un metaboliska. Respiratorisko ◊ izraisa elpošanas traucējumi, ja organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes, tai pastiprināti veidojoties vai uzkrājoties apgrūtinātas izelpas dēļ, piem., plaušu emfizēmas, hroniska bronhīta, bronhiālās astmas gadījumā, nepareizi elpinot, kā arī tad, ja tiek ieelpots gaiss, kas satur daudz ogļskābās gāzes. Asinīs attīstās hiperkapnija (palielināts ogļskābās gāzes daudzums asinīs). Respiratoriskās ◊ gadījumā samazinās bronhu caurlaidība, bronhu gļotāda izdala viskozu sekrētu, kas vēl vairāk apgrūtina elpošanu. Respiratoriskā ◊ ir saistīta arī ar skābekļapgādes traucējumiem. Skābekļa trūkums kavē organisko skābju (pienskābes, acetetiķskābes, pirovīnogskābes u.c.) galīgo oksidāciju. Tādējādi respiratoriskā ◊ pāriet metaboliskajā ◊, kas ir saistīta ar pārmaiņām vielmaiņā. Metaboliskā ◊ var rasties, arī saindējoties ar skābēm, traucētas skābju izvades gadījumā (nieru slimība), kā arī tad, ja no organisma pastiprināti izvadās sārmainās vielas, piem., ilgstošas un stipras caurejas gadījumā. Metabolisko ◊ izraisa arī ilgstoša badošanās, cukura diabēts, nieru mazspēja. Gan respiratoriskā, gan metaboliskā ◊ samazina sirds muskulatūras darbaspējas, izraisa asinsvadu spazmas, pasliktina audu apgādi ar skābekli. ◊ ietekmē rodas elpošanas ritma traucējumi, apziņas traucējumi, pasliktinās sma-dzeņu un nieru asinsapgāde, samazinās diennaktī izdalītā urīna daudzums. Mērenas ◊ gadījumā ūdeņraža jonu koncentrāciju drīz normalizē organisma iekšējie kompensatoriskie mehānismi. Ieilgušu vai smagu ◊ ārstē, ievadot sārmainu šķīdumu preparātus.