A

Acetonēmija

Acetonēmija ir palielināts acetona daudzums asinīs. Šaurākā nozīmē acetonēmija ir izplatīta bērnu slimība, kas ir viegli ārstējama un vēl vieglāk novēršama. Galvenie simptomi ir bieža vemšana, sagurums, vēdersāpes, galvassāpes, skābena elpa, urīns ar skābu smaku. Normāli organisms par enerģijas avotu izmanto cukurus, kuru rezerve bērniem salīdzinājumā ar pieaugušajiem ir niecīga. Līdz ar to bērna organisms par enerģijas avotu sāk izmantot taukus, kas šķeļoties veido skābus vielmaiņas starpproduktus (t.s. ketonvielas), kas nonāk asinīs un var izraisīt acetonēmijas lēkmi. Šāds stāvoklis var rasties nepareiza uztura dēļ (trekni un olbaltumvielām bagāti uzturprodukti, piemēram, kūkas, putukrējums, sviests, frī kartupeļi u.c.), pēc ilgstošas neēšanas, drudža gadījumā. Lai novērstu lēkmi, rūpīgi jākontrolē bērna uzturs, kam jāsatur daudz ogļhidrātu un maz tauku (maize, rīsi, sausiņi, medus, marmelāde, augļi, dārzeņi, sautēta liesa gaļa, zivis). Ja rodas aizdomas par lēkmes tuvošanos, bērnam jādod salda tēja vai sula. Ja vemšana tomēr ir sākusies, nekavējoties jāizsauc ārsts, jo var attīstīties strauja organisma atūdeņošanās. Acetonēmija parasti pāriet pati no sevis pusaudža vecumā. 

[acetonaemia; lat. acetum etiķis + gr. haima asinis]

 

Avots: H. Kārkliņa, A. Senkāns, "Veselības enciklopēdija", SIA "Nacionālais apgāds", 2009