Acetilsalicilskābe
Acetilsalicilskābe jeb aspirīns ir viela, ko atkarībā no devas lieto dažādiem mērķiem; nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis. Lielā devā acetilsalicilskābe remdē sāpes, mazina drudzi, kā arī tiek izmantota reimatisma ārstēšanai. Mazā devā acetilsalicilskābi lieto asins šķidrināšanai. Acetilsalicilskābi ražo tablešu veidā. Ilgstošas lietošanas un lielu devu gadījumā iespējama slikta dūša, vemšana, čūlu veidošanās kuņģa un zarnu traktā, caureja, ādas izsitumi, troksnis ausīs un reibonis. Preparātus, kas satur acetilsalicilskābi, nedrīkst lietot tukšā dūšā, īpaši kopā ar alkoholu. Nevajadzētu dot acetilsalicilskābi bērniem līdz 12 gadu vecumam. Acetilsalicilskābe var provocēt astmas lēkmi. Acetilsalicilskābe nav ieteicama cilvēkiem, kas lieto citus asinis šķidrinošus preparātus, kuriem ir čūlas gremošanas traktā, grūtniecēm un mātēm, kas zīda bērnu. Lietojot acetilsalicilskābi paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumā, jāņem vērā, ka, temperatūrai strauji pazeminoties, sākas stipra svīšana, ko pavada nespēks, troksnis ausīs; vecāka gadagājuma cilvēkiem šķidruma zuduma dēļ var rasties sirds ritma traucējumi. Var būt arī nevēlamas blaknes, piemēram, tūska, ādas alerģiskās reakcijas, dzirdes pasliktināšanās. Ilgstoši lietota, acetilsalicilskābe kairina kuņģa un zarnu gļotādu, tāpēc var rasties gastrīts, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla vai tās paasinājums. Acetilsalicilskābe pavājina asins recēšanu un pastiprina citu pretrecēšanas preparātu darbību, tāpēc to nedrīkst lietot slimnieki ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, kam ir nosliece uz asiņošanu. Nedrīkst lietot, ja ir venozs sastrēgums, pavājināta asins recēšana. Ilgstoša preparāta lietošana var izraisīt arī mazasinību un bronhiālo astmu. To nedrīkst lietot pirmajos trīs grūtniecības mēnešos. Acetilsalicilskābe satur arī kombinētie preparāti askofēns, citramons, asfēns, sedalgīns.
[lat. acetum etiķis + salix, sa-licis vītols]