Abstinences sindroms
Abstinences sindroms ir paģiru sindroms – fiziski un psihiski smags stāvoklis, kas rodas alkoholiķiem, narkomāniem un toksikomāniem, ja tie pēkšņi pārtrauc lietot alkoholu, narkotikas, pierastu medikamentu utt. Biežāk izplatīts abstinences sindroma ir alkoholisma gadījumā. Abstinences sindroms iestājas pēc tam, kad ir pārtraukta dzeršana un alkohols vairs nenonāk organismā. Vispirms rodas somatiski traucējumi – roku trīce, svīšana, sirdsklauves un sāpes sirds apvidū, paaugstināts asinsspiediens (maldīgi var rasties aizdomas par arteriālo hipertensiju), sausums mutē, slikta dūša, vemšana, reizēm caureja, miega un ēstgribas traucējumi, paasinās tie iekšējo orgānu patoloģiskie procesi, kas bijuši pirms abstinences sindroma. Vēlāk var rasties psihiski traucējumi; tie ietver alkohola psihožu iezīmes – sasprindzinājuma un trauksmes, nenoteiktu baiļu un vainas sajūtu, elementārus uztveres traucējumus – redzes un dzirdes halucinācijas. Reizēm rodas epileptiskās lēkmes. Vieglākos gadījumos abstinences sindromu likvidē nespecifiski stimulējoši līdzekļi – auksta duša, stipra tēja, kafija, bet smagākos gadījumos nepieciešama ārsta palīdzība, lai abstinences sindromu novērstu ar medikamentiem.