Abscess

Strutu uzkrāšanās norobežotā, noslēgtā audu dobumā. To visbiežāk izraisa stafilokoki, streptokoki vai citi strutas radoši mikrobi. Pacientam paaugstinās ķermeņa temperatūra līdz 39 °C vai vairāk, ir drebuļi, svīšana, nespēks, organisma saindēšanās ar audu sabrukšanas produktiem un mikrobu toksīniem. Abscesa lokalizācija var būt dažāda.

Zemādas abscesa gadījumā rodas pietūkums, stipras sāpes, apsārtums. Locītavu abscess ierobežo kustības. Dentāla abscesa gadījumā var būt sejas pietūkums un palielināti zemžokļa limfmezgli. Abscess ap iekšējiem orgāniem rodas gk. slimniekiem ar novājinātu imūnsistēmu vai ļaundabīgu audzēju. Slīdošais abscess (arī aukstais abscess) ir radies citur un noslīdējis uz leju, piem., cirkšņu apvidū ielaistas mugurkaula tuberkulozes gadījumā.

Strutām sakrājoties, abscess var izlauzties uz blakusorgāniem un audiem; tam seko jaunu abscesu veidošanās. Ja strutas izlaužas uz āru, sākas uzlabošanās, bet gandrīz nekad bez ārstēšanas nenotiek pilnīga izveseļošanās, jo strutas saglabājas atsevišķās abscesu kabatās. Ārstēšana ir ķirurģiska – abscesa dobuma atvēršana un plaša tā kabatu drenāža, parasti slimnīcā. Pēcoperācijas periodā antibakteriāla terapija, lai pēc akūto simptomu likvidācijas tiktu iznīcināti abscesa izraisītāji.

[abscessus; lat. abscedere atdalīties]