Aborts

Grūtniecības izbeigšanās līdz 28. nedēļai, iekams auglis vēl nav dzīvotspējīgs ārpus mātes organisma. Šķir spontāno abortu (grūtniecība beidzas bez iejaukšanās) un mākslīgo abortu (grūtniecība tiek pārtraukta medikamentozi vai mehāniski).

Spontānā aborta cēloņi bieži nav skaidri. Iespējama nepareiza dzemdes guļa vai nepareizs augļa novietojums, dzemdes slimība, audzējs (piem., mioma) un olnīcu darbības traucējumi. Liela nozīme ir grūtnieces veselībai, jo spontāno abortu var izraisīt fiziska vai psihiska trauma, akūta vai hroniska infekcijas slimība, piem., vēdertīfs, masaliņas, gripa, sifiliss, tuberkuloze, toksoplazmoze u.c., kā arī asinsrites un endokrīnās sistēmas slimības, akūta vai hroniska saindēšanās, hipovitaminoze (gk. A un E vitamīna trūkums). Ja aborts notiek atkārtoti, iespējams, bijuši augļa attīstības vai hormonāli traucējumi.

Spontānais aborts sākas ar nelielām lēkmjveida sāpēm vēdera lejasdaļā un krustos, vērojams nedaudz asiņainu izdalījumu no dzimumceļiem. Auglis ir dzīvs (draudošs aborts). Grūtniecību iespējams saglabāt, ja slimnieci nekavējoties nogādā slimnīcā un sāk ārstēt (pilnīgs fizisks un psihisks miers, hormonpreparāti, A un E vitamīns u.c.).

Ja palīdzība netiek sniegta, augļa atdalīšanās no dzemdes sienas turpinās, auglis un daļa placentas izdalās no dzemdes dobuma (nepilnīgs aborts) un sākas asiņošana.

Pastiprinoties kontrakcijām, auglis daļēji atdalās no dzemdes sienas (sācies aborts); par to liecina sāpju un asiņošanas pastiprināšanās. Auglis šai laikā ir gājis bojā, un grūtniecību saglabāt vairs nav iespējams. Lai sievietei izglābtu dzīvību (draud noasiņošana), viņa nekavējoties jānogādā slimnīcā. Dažreiz auglis no dzemdes dobuma izdalās pilnīgi un asiņošana samazinās vai beidzas, tomēr arī tad nekavējoties nepieciešama ārsta palīdzība, jo pat nelielas placentas paliekas dzemdes dobumā var kļūt par iekaisuma un atkārtotas asiņošanas cēloni.

Mākslīgo abortu, kas veikts ārstniecības iestādē, sauc arī par medicīnisko un legālo abortu. Ja grūtniecība ir ilgāka par 12 nedēļām, ārstniecības iestādē abortu izdara tikai tad, ja grūtniecība apdraud sievietes veselību (aktīva tuberkulozes forma, dažas asinsrites sistēmas slimības, asins slimības u.c.). Mākslīgais aborts var kaitēt sievietes veselībai, piem., radīt iekaisumu, menstruālā cikla traucējumus, izraisīt neauglību, veicināt audzēja attīstību dzimumorgānos, spontāno abortu vai priekšlaicīgas dzemdības. Pēc vairākiem mākslīgajiem abortiem var būt traucēta iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas darbība. Sievietēm, kam bijuši aborti, biežāk rodas sarežģījumi – augļa asfiksija, kā arī asiņošana pēcdzemdību periodā.

Mākslīgais aborts, ko izdara grūtniece pati vai kāda cita persona ārpus ārstniecības iestādes, ir kriminālais aborts. Pēc šādas grūtniecības pārtraukšanas vai pat tikai pēc tāda mēģinājuma parasti rodas sarežģījumi, kas rada ļoti smagus veselības traucējumus; nereti tie ir pat nāves cēlonis. Var rasties dzemdes kakla un dzemdes sienas bojājumi, asiņošana, kā arī sepse (ja infekcija nokļūst asinīs). Tās sākuma pazīmes ir ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, drebuļi, slikta dūša un vemšana, galvassāpes, asiņaini un gļotaini strutaini izdalījumi no dzimumceļiem. Ja šādos gadījumos laikā netiek sniegta medicīniska palīdzība ārstniecības iestādē, sievietes dzīvību nereti glābt vairs neizdodas. Tāpat, ja ir lietoti dažādi medikamenti grūtniecības pārtraukšanai, var rasties organisma saindēšanās, jo tie izraisa pārmaiņas ne vien dzimumorgānos (olnīcās), bet arī aknās, nierēs un citos orgānos, turklāt bieži vien neatgriezeniskas. Cilvēks, kas veic vai cenšas izdarīt mākslīgo abortu ārpus slimnīcas, tiek saukts pie kriminālatbildības.

[abortus; lat. aboriri iet bojā, dzimt ne-laikā]