«Vaivaru» vadītāja: Latvija rehabilitācijā tehnoloģiski ir ļoti atpalikusi
Latvija rehabilitācijā ir ļoti atpalikusi tehnoloģiski, šādu viedokli intervijā «Dienā» paudusi Nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari» valdes priekšsēdētāja, Latvijas Ārstu rehabilitologu asociācijas prezidente Anda Nulle. Pēc Nulles vārdiem, rehabilitācija Latvijā joprojām ir, bet «pamats celt trauksmi par līdzekļu trūkumu ir tāds pats kā citās veselības aprūpes jomās».
Nulle paudusi viedokli, ka tehnoloģiski rehabilitācijā Latvija ir ārkārtīgi atpalikusi. «Esam atpalikuši, ne tikai salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Nupat arī Krievija sapirkusi aprīkojumu lielā daudzumā, cita lieta, ka viņiem vēl nav sagatavoti atbilstoša līmeņa rehabilitācijas speciālisti. Mums savukārt ir lieliski fizioterapeiti, ergoterapeiti, audiologopēdi, rehabilitācijas ārsti, bet mums ļoti pietrūkst robottehnoloģiju, kas būtiski atvieglotu speciālistu darbu, daudzkārt vienveidīgi trenējot kādas ķermeņa daļas, piemēram, roku kustības pacientiem pēc insulta, lai var atjaunot spēju kaut vai rīkoties ar karoti, uzvilkt zeķi. Protams, robottehnoloģijas nevar nodrošināt to, kas fiziski vairs nav iespējams, taču var uzlabot pacientiem gaitas kvalitāti, nodrošināt pārvietošanos vertikālā stāvoklī ratiņkrēslā sēdošajiem, kas gan nenozīmē, ka, izejot kursu, pacients pats sāks skriet.»
Tāpat negatīvi esot vērtējams arī fakts, ka Latvijā rehabilitācijas jomā nav izveidots nosacīts ekselences centrs, koncentrējot tajā modernākās tehnoloģijas rehabilitācijas jomā. Tāds neesot izveidots, «jo mums tam nav naudas». «Kaut principā šāda centra izveidei sen esam gatavi - mums ir sagatavoti projekti, plāni, kā veco, līdz šim neremontēto daļu pārveidot par multifunkcionālu zāli, kur izvietot gan šīs tehnoloģijas, gan vienlaikus radīt apstākļus, lai pacienti gūtu pārliecību, ka viņu nākotne ir ne tikai iemācīties patstāvīgi ēst ar karoti, uzvilkt zeķes vai bikses, bet varbūt rehabilitācijas rezultātā atgūt arī dzīvesprieku un laimi.»
Nulli satraucot arī tas, ka rehabilitācijas jomā ir vērojama pakalpojumu fragmentācija. «Man liekas, ka jaunā ministre Anda Čakša jau kaut kur izteicās, ka pacients nezina, kur iet, un ārsts nezina, kur sūtīt. Precīzāk nevar pateikt. Ir vajadzīga skaidra loģistikas shēma, kur pacientam jāiet konkrētas problēmas gadījumā un kāds ir katrs nākamais pieturas punkts. To var saukt arī par aprūpes vai rehabilitācijas algoritmu. Un vēl būtu nepieciešams nodefinēt, ko pacients saņem, ja viņš laimīgi tai shēmai izgājis cauri.»
«Ja mēs šobrīd ļoti lielu uzmanību pievēršam onkoloģijai, kardiovaskulārajām saslimšanām, bērnu veselības aprūpei, būtiski saprast, ka arī šīs un visas pārējās jomas nav iedomājamas bez rehabilitācijas,» sacījusi «Vaivaru» vadītāja, «tagad daudz runā par Pasaules Bankas pētījumu, kas dos mārsterplānu, kartējumu... Ļoti labi. Tikai dīvaini, ka šajā pētījumā rehabilitācija ir atstumta maliņā - tai nav pievērsta uzmanība. Varbūt nebija dots tāds uzdevums. Rehabilitācijas jomā pilnīgi noteikti uz mūsu iedzīvotāju skaitu ir vajadzīgs viens specializēts rehabilitācijas centrs kā kompetences, ekselences, references centrs.»